Notikumu kalendārs - Oktobris, 2020

FLOW projektā “Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darbaspēka ekspluatācijas gadījumos” izstrādātās publikācijas:

Analītiskais rīks

Risku vadības rīks “Piegādes ķēdes atbildīga pārvaldība – Rīki atbildīgiem uzņēmumiem”

 “Tiesiskā ietvara rokasgrāmata”“Darbaspēka tirdzniecības atklāšana – izmeklēšanas rīks likuma piemērošanai un kontroljautājumu saraksts darba inspektoriem”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā labāk atklāt darbaspēka tirdzniecību? Tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un darba inspektoriem jauns izmeklēšanas rīks (02.09.2020.)

Darbaspēka ekspluatācija ir globāla problēma. Daudzās valstīs tā nesamērīgi skar tieši migrantus, jo likumpārkāpēji ļaunprātīgi izmanto šo personu neaizsargātības un zināšanu trūkumu. Likumpārkāpēji ne tikai rada ciešanas upuriem, bet arī gūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, neievērojot likumus un noteikumus. Turklāt darbaspēka tirdzniecība un ekspluatācija bieži vien ir saistīta ar ēnu ekonomiku un finanšu noziegumiem. Tas nozīmē, ka valsts zaudē nodokļu ieņēmumus šajā procesā.

“Diemžēl darbaspēka tirdzniecība ir ļoti ienesīga tiem, kas vēlas palielināt savu peļņu, jo vainīgie tiek pieķerti reti,” norāda Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) programmas vecākā referente Anniina Jokinena. Nemierīgi laiki, piemēram, pašreizējā COVID-19 pandēmija, ir īpaši labvēlīgi likumpārkāpējiem, jo arvien vairāk cilvēku saskaras ar nenoteiktību savā dzīvē.

Darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības fenomens ir sarežģīts, un tas nav ne ātri, ne viegli novēršams un apkarojams. Iestādes arvien biežāk reaģē uz jauniem darbaspēka ekspluatācijas gadījumiem, bet papildus nozieguma slēptajam raksturam koordinācijas, resursu un specializācijas trūkums apgrūtina izmeklēšanu veikšanu. Lai izmeklētu cilvēku tirdzniecības gadījumus, policijas darbiniekiem ir vajadzīgas īpašas iemaņas un zināšanas, kā arī efektīva sadarbība starp dažādām iestādēm.

Lai novērstu šos trūkumus, HEUNI sadarbojās ar Somijas, Igaunijas un Latvijas policijas un darba inspekcijas ekspertiem konkrētu rīku izstrādē, kurus primāri var izmantot tie, kuri izmeklē darbaspēka tirdzniecību un ekspluatāciju. Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību priekšnieks Armands Lubarts apstiprina, ka darbinieki ir saskārušies ar darbaspēka ekspluatācijas gadījumu izmeklēšanas problēmām. “FLOW projekta izmeklēšanas rīks izskaidro ar darbaspēka ekspluatāciju saistītās problēmas un neskaidrības, un mēs esam apņēmušies šo rīku piemērot praksē”, secina Lubarts.

Darba inspektori var izmantot īpaši viņiem izstrādātu kontroljautājumu sarakstu, lai novērtētu, vai darba ņēmēji, ar kuriem viņi saskaras, varētu būt darba ekspluatācijas vai cilvēku tirdzniecības upuri. Apkopojot praktiskos paņēmienus, ieteikumus un praksi, šis rīks ir paredzēts dažādu iestāžu praktiskai izmantošanai. „Darba inspektoriem un citām uzraudzības iestādēm ir svarīga loma darbaspēka ekspluatācijas atklāšanā. Koordinētas kopīgas pārbaudes dod vislabākos rezultātus, ja tiek izmantotas dažādu iestāžu zināšanas”, norāda darba inspektore Katja-Pia Jenu no Dienvidsomijas reģionālās valsts administratīvās aģentūras.

Jaunā publikācija “Darbaspēka tirdzniecības atklāšana – izmeklēšanas rīks likuma piemērošanai un kontroljautājumu saraksts darba inspektoriem” raksturo darbaspēka tirdzniecību un ekspluatāciju kopumā un atspoguļo progresu policiju veiktajās izmeklēšanās. Publikācija darbojas kā konkrēts atbalsts saskaņotām un labi plānotām darbībām efektīvai darbaspēka tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai. Papildus angļu valodai rīks ir pieejams arī bulgāru, igauņu, somu un latviešu valodās, un šie ziņojumi ir pielāgoti vietējam kontekstam.

Publikācija izstrādāta FLOW projekta “Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darbaspēka ekspluatācijas gadījumos” ietvaros, kurā partnerību veido Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) no Somijas, Demokrātijas studiju centrs (Bulgārija), Tartu Universitāte (Igaunija) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Projekta īstenošana tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda (ISF-Police)

Publikācijas saturs atspoguļo tikai autora uzskatus un ir tikai viņa/viņas atbildība. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par tajā iekļautās informācijas izmantošanu.


Klajā nāk jauni rīki un rokasgrāmata, lai palīdzētu uzņēmumiem novērst darbaspēka izmantošanu un tirdzniecību vietējās piegādes un apakšlīgumu ķēdēs (13.05.2020.)

Pēdējos gados visā pasaulē, kā arī Eiropā ir atklāti darbaspēka ekspluatācijas gadījumi apakšuzņēmumu ķēdēs. Darba vai pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot apakšlīgumus, vai pagaidu darbinieku izmantošana elastīgās darba attiecībās palielina ekspluatējošu darba apstākļu risku. Uzņēmumiem varētu būt grūti atklāt darba apstākļus garās apakšlīgumu ķēdēs. Viss var šķist likumīgi uz papīra, bet realitātē ekspluatētie viesstrādnieki varētu strādāt garas stundas sliktos apstākļos, kas ir zemāki par valsts standartiem, un viņiem ir maz vai vispār nav iespēju mainīt savu situāciju. Lai aizsargātu darba ņēmēju migrantu tiesības, veicinātu godīgu konkurenci un pienācīgu darbu, kā arī izvairītos no negatīvas publicitātes, uzņēmumiem ir pienākums novērst darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības risku savā apakšuzņēmumā vai piegādes ķēdēs.

Risku vadības rīks “Piegādes ķēdes atbildīga pārvaldība – Rīki atbildīgiem uzņēmumiem”, kas izstrādāts Eiropas Savienības līdzfinansētā starptautiskā projekta FLOW “Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darbaspēka ekspluatācijas gadījumos” ietvaros, uzņēmumiem sniegs atbalstu, parādot riskus, kas saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, un to, kā efektīvi izvairīties no iesaistīšanās šādos scenārijos. Pieci praktiski piemērojami rīki ir vērsti uz padziļinātās uzņēmuma izpētes jeb uzticamības pārbaudes (due diligence) īstenošanu un nodrošina konkrētus pasākumus, lai pārraudzītu un kontrolētu sarežģītos piegādes ķēdes tīklus, jo īpaši vietējā, valsts un Eiropas mēroga kontekstā. Šie pasākumi ietver riska novērtējumu, stratēģijas pret cilvēku tirdzniecību izstrādi, līgumpartneru pārbaudi, īpašu līguma nosacījumu iekļaušanu un darba vietas novērtējumu organizēšanu, lai novērstu darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus.

Šo rīku komplektu papildina “Tiesiskā ietvara rokasgrāmata”. Šajā papildu publikācijā ir apkopota informācija par spēkā esošiem tiesību aktiem, kuros ietverti uzņēmumu pienākumi cilvēktiesību jomā, galveno uzmanību pievēršot darbaspēka ekspluatācijai un cilvēku tirdzniecībai. Gan risku vadības rīks, gan rokasgrāmata ir īpaši paredzēti uzņēmumiem un organizācijām, kas izmanto mazkvalificētus darba ņēmējus migrantus, piemēram, apakšuzņēmējiem vai darbiekārtošanas pakalpojumu starpniekiem, un uzņēmumiem, kas darbojas riska nozarēs, kurās ir konstatēta darbaspēka ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība. Publiskā iepirkuma nodaļas, kā arī korporatīvās sociālās atbildības eksperti un tīkli arī ir šo publikāciju mērķa grupas.

Jautājums par darba ņēmēju tiesību aizsardzību ir vēl aktuālāks, ņemot vērā pašreizējo globālo COVID-19 pandēmiju, kuras ietekme ir plaša. Daudzas tās sekas nesamērīgi ietekmēs visneaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus. Vairākas starptautiskās organizācijas pēdējā laikā ir paudušas satraukumu par to, ka cilvēku tirgotāji izmanto jaunas un smagākas vardarbības un ekspluatācijas formas, lai gūtu peļņu.

Iekšlietu ministrija kā koordinējošā institūcija cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jautājumos nacionālā līmenī norāda, ka darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršana nav tikai uzņēmēju un privātā sektora atbildība; valsts un pašvaldību institūcijām būtu jānodrošina, ka to vajadzībām iegādāto preču un pakalpojumu ražošana un nodrošināšana nav saistīta ar cilvēku ekspluatāciju. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs uzsver, ka “ir svarīgi, lai arī iekšlietu nozarē iestādes publiskajos iepirkumos un sadarbības līgumos paredzētu prasības sadarbības partneriem, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem ievērot un nodrošināt cilvēktiesību standartus, tādējādi mazinot darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus.” Publikācija jau ir nosūtīta izmantošanai visās Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs, un tiks turpināts darbs tās izplatīšanai visā Latvijā.

Biedrības “KSA Latvija”, kas ir Iekšlietu ministrijas sadarbības partneris FLOW projektā, valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne norāda, ka, “dzīvojot valstī, kurā tiesiski ir atrunāta cilvēktiesību aizsardzība un darba likumā ir iekļautas normas, kuras ir jāievēro, uzņēmējiem, izvēloties biznesa modeli, kas balstīts uz sarežģītām piegādes ķēdēm, ir iespēja pārkāpt iesaistīto pušu cilvēktiesības. Vistipiskākās tās ir – cilvēku ekspluatācija vai cilvēku tirdzniecība. Lai nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus uzņēmumā un tā piegādes ķēdēs, esam sagatavojuši universālu vadības instrumentu apkopojumu, kurā atradīsiet ieteikumus stratēģijas izveidē, padomus līgumu pielikumu veidošanai un auditu organizēšanai partneru uzņēmumos, lai pārliecinātos par to atbilstību jūsu izvirzītajiem cilvēktiesību ievērošanas principiem.”

Abas publikācijas izstrādātas FLOW projekta "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos" ietvaros, kurā partnerību veido Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) no Somijas, Demokrātijas studiju centrs (Bulgārija), Tartu Universitāte (Igaunija) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Projekta īstenošana tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda (ISF-Police)

FOTOGALERIJA

Seminārs par cilvēktiesību risku novērtēšanu piegādes ķēdēs (26.03.2020.)

Iekšlietu ministrija un biedrība “Korporatīvās sociālās atbildības platforma Latvijā”, izmantojot digitālo mediju platformu, 2020.gada 24.martā attālinātā veidā nodrošināja semināra “Cilvēktiesību risku novērtēšana piegādes ķēdēs” norisi. Semināru vadīja KSA Latvija valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne, kura prezentēja projekta FLOW ietvaros izstrādāto risku vadības rīkkopu uzņēmējiem darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanai uzņēmumos un to piegādes ķēdēs, soli pa solim skaidrojot tajā iekļauto informāciju un uzklausot semināra dalībnieku viedokļus un to pārstāvēto uzņēmumu pieredzi cilvēktiesību standartu ieviešanā un piemērošanā.

Risku vadības rīkkopa nodrošina uzņēmējiem sekojošus rīkus:

Riska novērtējuma rīks – kā var identificēt darbaspēka ekspluatāciju piegādes ķēdēs?

Stratēģijas rīks – kā var sagatavot ekspluatācijas novēršanas stratēģijas?

Pārbaudes rīks – kas ir jūsu partneri?

Līgumu rīks – kā tiek sagatavotas drošas uzņēmumu vienošanās un līgumi, kuros tiek ņemta vērā darbaspēka ekspluatācijas novēršana?

Darbavietas novērtējuma rīks – kā uzņēmums var organizēt pats savas pārbaudes?

To, ka šāds risku vadības rīks ir aktuāls un nepieciešams uzņēmumiem, apliecināja SIA “Schwenk Latvija” valdes locekles Lindas Šedleres prezentācija par uzņēmuma pieredzi attiecībā uz atbildīgu izvēli jeb piegādes ķēžu lomu ilgtspējīgas vides veidošanā. Schwenk Latvija ir uzņēmums ar integrētu ilgtspējas stratēģiju visā uzņēmuma vērtību ķēdē – atbildība, sadarbība, izaugsme, veselība un drošība, sākot no materiālu ieguves no zemes dzīlēm, beidzot ar produkta nodošanu klientam un materiālu otrreizēju pārstrādi. Uzņēmumam ir ētikas kodekss, kuru ievēro un kam tic pats uzņēmums, un sagaida tādus pašu ētikas principus un cilvēktiesību standartus no saviem piegādātājiem. Šo sistēmu uzņēmums ir veidojis daudzu gadu garuma, un tā balstās uz pieredzi, jo pirms desmit gadiem nebija neviena, kas būtu pateicis, kā vajag.

Šā gada jūnijā uzņēmumiem būs publiski un bez maksas pieejami divi rīki:

- risku pārvaldības instruments uzņēmumiem, lai novērstu un atklātu cilvēktiesību pārkāpumus un ekspluatāciju vietējās/nacionālās/Eiropas piegādes ķēdēs, īpašu uzmanību pievēršot ārpakalpojumiem, apakšlīgumiem un darbā pieņemšanas praksei, darba veidiem, kas ir identificēti ar paaugstinātu darbaspēka izmantošanas risku, kā arī pienācīgas pārbaudes procedūru praktiskai īstenošanai, piemēram, informācijas vākšanai, izmantojot darbinieku vadītus uzraudzības un sūdzību novēršanas mehānismus.

- otrs rīks būs normatīvā regulējuma apkopojums, kurā būs izskaidroti esošie tiesiskie regulējumi, kuros izklāstīti uzņēmējdarbības pienākumi attiecībā uz cilvēktiesībām, galveno uzmanību pievēršot darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanai

FOTOGALERIJA

Netīrais bizness. Atklājot darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli (12.11.2019.)

Netīrais bizness. Atklājot darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli    

Analītiskais rīks "Netīrais bizness. Atklājot darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli" (2019)

Analytical tool "Shady business. Uncovering the business model of labour exploitation" (2019)

Īstenojot starptautisko projektu “Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darbaspēka ekspluatācijas gadījumos” (FLOW) publicēts analītiskais rīks "Netīrais bizness. Atklājot darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli". Šis rīks ataino cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli, aprakstot, kā dažādas likumīgas uzņēmējdarbības struktūras var izmantot, lai slēptu un veiktu darbaspēka ekspluatāciju, un aktualizē saikni starp darbaspēka ekspluatāciju, cilvēku tirdzniecību un ekonomiskajiem noziegumiem.

Darbaspēka ekspluatācija un darbaspēka tirdzniecība nav izolētas no globālo ekonomisko sistēmu realitātēm un plaša spektra sociālajiem un politiskajiem ierobežojumiem un notikumiem. Nabadzība, apspiestība, sociālo un ekonomisko iespēju vai tiesiskuma trūkums, nevienlīdzība, vardarbība, konflikti, nestabilitāte un dažādi citi faktori liek cilvēkiem, tostarp arī no Eiropas Savienības (ES), meklēt labākas iespējas un izdevības. Sektoros, kuros ir pieprasījums pēc (mazkvalificēta) īstermiņa darbaspēka, visdažādākie darboņi var izmantot to personu viegli ievainojamo pozīciju, kuras izmisīgi vēlas atrast darbu uz jebkādiem nosacījumiem.

Rīka nolūks ir veicināt izpratni par darbaspēka ekspluatācijas biznesa modeli, t.i., biznesa veidošanas modeli, kas izmanto legālas, šaubīgas un /vai nelegālas metodes. Uzmanība ir pievērsta dažādām darba ņēmēju ekspluatācijas formām, kā arī saistītajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Robeža starp legālām, šaubīgām un nelegālām darbības formām ne vienmēr ir skaidra. No prevencijas skatpunkta ir svarīgi pārtraukt arī ne tik smagas darbaspēka ekspluatācijas un ekonomisko noziegumu formas, nevis tikai koncentrēties uz acīmredzamajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem piespiedu darba nolūkā vai uz smagiem pārkāpumiem.

Šī rīka mērķa grupas ir Eiropas Savienības dalībvalstu politikas veidotāji, valsts iestāžu pārstāvji, ieskaitot tiesībaizsardzības iestādes, darba inspekcijas un nodokļu iestādes, pilsoniskā sabiedrība, ieskaitot arodbiedrības un NVO, uzņēmumi.

Modelis ir izstrādāts pamatojoties uz datiem, kas tika iegūti Bulgārijā, Igaunijā, Somijā un Latvijā ES finansētā FLOW projekta ietvaros 2019. gada pavasarī, analizējot attiecīgo literatūru, kartējot nesenākos gadījumus un plašsaziņas līdzekļu rakstus, veicot intervijas ar iesaistītajām personām, kuras pārstāv tiesībaizsardzības iestādes, darba inspekcijas, prokuratūras, nodokļu iestādes, arodbiedrības un NVO, kā arī kriminālus uzņēmējus. Kartēšanas laikā īpaša uzmanība tika veltīta ievainojamībām, tostarp darbaspēka ekspluatācijas upuru migrācijas statusam un dzimumam dažādos piegādes ķēdes posmos

Desmit dažādu organizāciju pārstāvji kļūst par atbildīga biznesa vēstnešiem (17.12.2018.)

Desmit dažādu organizāciju - Latvijas Restorānu biedrība, AS Puzzle Financial, Latvijas Televīzija, biedrība “Contemplatio”,VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”, SIA Repharm, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija, SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Iekšlietu ministrija - noslēdza dalību biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” (CSR Latvia) 2018.gadā uzsāktajā jaunajā biznesa iniciatīvā – programmā “Atbildīga biznesa vēstneši”.

Programmas mērķis ir pulcēt atbildīga biznesa pārstāvjus, kuri redz sava uzņēmuma iespējas pilnveidoties un augt, respektējot vides, sociālos un ekonomiskos izaicinājumus nacionālā, reģionālā un globālā līmenī.

Saņemot atbildīga biznesa vēstneša sertifikātu un prezentējot turpmākās iniciatīvas sadarbībai ar uzņēmējiem sociālās atbildības jomā, Iekšlietu ministrijas pārstāve – nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa norādīja, ka darbaspēka ekspluatācija ir korporatīvas noziedzības forma, kuru motivē ekonomiskā peļņa. Uzņēmumi, kas ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, iegūst negodīgas ekonomiskas priekšrocības un izkropļo konkurenci un brīvā tirgus darbību. Tāpēc ir nepieciešams iesaistīt gan tiesībaizsardzības iestādes, gan privāto sektoru, lai cilvēku tirdzniecības problēmu risinātu visaptveroši. Cilvēku tirdzniecības pamatā ir iespēja gūt peļņu daudzos līmeņos, un uzņēmumi, kas gūst labumu no cilvēku tirdzniecības, nav tikai noziedzīgi organizēti. Patiesībā tā bieži ir likumīgu uzņēmumu ķēde, kas iesaistās cilvēku tirdzniecībā gan apzināti, gan neapzināti. Īpaši būvniecības, infrastruktūras, lauksaimniecības un pakalpojumu nozares ir pazīstamas bieži vien ar garām un sarežģītām apakšuzņēmēju ķēdēm. Šādas apakšuzņēmēju ķēdes var tikt izmantotas, lai slēptu darbaspēka ekspluatāciju un nelikumīgas finanšu plūsmas, jo īpaši apakšuzņēmēju ķēdes apakšējās daļās.

Īstenojot starptautisko projektu “Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos” (FLOW), tiek plānots iesaistīt uzņēmējus cilvēku tirdzniecības novēršanā, veidojot tiesiskā regulējuma rokasgrāmatu un nodrošinot uzņēmumu risku pārvaldības instrumenta izstrādi. Tādējādi ir plānots panākt to, ka uzņēmēji izprot cilvēku tirdzniecības riskus apakšuzņēmēju ķēdēs, tostarp iekļaujot cilvēku tirdzniecības novēršanu korporatīvajās sociālās atbildības politikās.

Četru valstu partnerībā tiek uzsākts projekts darbaspēka ekspluatācijas novēršanai (05.10.2018.)


 

2018.gada 4. - 5.oktobrī Somijas galvaspilsētā Helsinkos Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām HEUNI (Somija) organizēja starptautiskā projekta #FLOW_THB "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un cilvēku tirdzniecības upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos" uzsākšanas sanāksmi.

Projekts tiks īstenots divus gadus (no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim) Somijā, Igaunijā, Bulgārijā un Latvijā partnerībā, kuru veido Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) no Somijas, Tartu Universitāte Igaunijā, Demokrātijas studiju centrs Bulgārijā un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Projekta virsmērķis ir veicināt visaptverošu pieeju cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas novēršanā un izmeklēšanā kopsakarībā ar ekonomiskajiem noziegumiem, un iesaistīt uzņēmējus cilvēku tirdzniecības novēršanā.

Projekta aktivitātes Latvijā tiks īstenotas sadarbojoties Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Valsts darba inspekcijai, cilvēktiesību ekspertei Dacei Kavasai un Latvijas korporatīvās sociālās atbildības platformai (KSA Latvija).

 

Projekta īstenošana tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda (ISF-Police)

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU

FLOW projekts "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos" veicina vsptverošu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai un izmeklēšanai saistībā ar ekonomiskiem noziegumiem un iesaista uzņēmumus cilvēku tirdzniecības novēršanā.

Cilvēku tirdzniecība ir sarežģītu savstarpējo sakarību gala rezultāts starp ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses trūkumu, organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgām finanšu plūsmām. Lai efektīvi vērstos pret darbaspēka ekspuatāciju, ir ļoti svarīgi izprast šīs sakarības un nodrošināt sadarbību starp uzņēmumiem, tiesībaizsardzības iestādēm un darba inspektoriem. Turklāt veikto pasākumu pamatā jābūt cilvēku tirdzniecības upura vajadzībām un tiesībām.

Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) pētījumā ir secināts, ka:

Pirmkārt, tiesībaizsardzības iestādes pienācīgi neatzīst un nepievērš uzmanību darbaspēka ekspluatācijai un cilvēku tirdzniecībai. Cilvēku tirdzniecības noziegumi parasti tiek risināti vai nu ekonomisko noziegumu kontroles ietvaros, vai arī kā vardarbīga nozieguma veids, bet reti gan kā viens vienots noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka nevar pilnībā risināt ekonomisko noziegumu pret valsti un atsevišķu cietušo tiesību pārkāpumus. Otrkārt, šajā projektā tiek izmantots jēdziens, ka darbaspēka ekspluatācija ir korporatīvs noziedzības veids, ko motivē ekonomiskā peļņa. Uzņēmumi, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, gūst negodīgas ekonomiskas priekšrocības un izkropļo konkurenci un brīvā tirgus darbību (Ollus 2016). Tāpēc projekta mērķis ir iesaistīt gan tiesībaizsardzības iestādes, gan privāto sektoru, lai risinātu cilvēku tirdzniecību ar visptveerošu pieeju, paturot prātā, ka cilvēku tirdzniecības upuri var tikt izmantoti vairākos veidos, piemēram, gan piespiedu darba, gan seksuālās izmantošanas nolūkā.

Cilvēku tirdzniecība ir sarežģīts noziegums. Bieži vien cilvēku tirdzniecība ir saistīta ar daudziem citiem noziegumiem, tomēr bieži cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana netiek sasaistīta ar citiem noziegumiem. Līdzīgi koncentrēšanās uz ekonomisko noziegumu izmeklēšanu bieži vien izslēdz cilvēku tirdzniecības izmeklēšanu. Tas var būt saistīts ar resursu trūkumu, bet tas saistīts arī ar zināšanu un izpratnes trūkumu par cilvēku tirdzniecības problēmas sarežģīto dabu. Projekts novērš šo plaisu, izveidojot izmeklēšanas atbalsta rīku tiesībaizsardzības iestādēm, lai veicinātu visaptverošu pieeju cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai, jo īpaši saistībā ar ekonomiskiem noziegumiem un nelikumīgām finanšu plūsmām. Šāda izmeklēšana prasa īpašu izpratni un prasmes, kā arī sadarbību starp specializētām policijas vienībām (cilvēku tirdzniecības izmeklēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana utt.). Projekts arī aicina sadarboties ar citām iestādēm, jo īpaši ar darba inspektoriem, kuri saskaras ar uzņēmumiem. Projektu aktivitāšu ietvaros tiek uzlabots dialogs un sadarbība starp šīm iestādēm. Izmeklēšanas atbalsts tiks izveidots, orientējoties uz upuriem, uzsverot upuru vajadzības un tiesības identifikācijas un izmeklēšanas posmā, kā arī to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai upuris tiktu novirzīts cietušo palīdzības sistēmai saskaņā ar cietušā individuālajām vajadzībām.

Otrkārt, šis projekts apstiprina, ka cilvēku tirdzniecības pamatā ir iespēja gūt peļņu daudzos līmeņos, un uzņēmumi, kas gūst labumu no cilvēku tirdzniecības, nav tikai noziedzīgi organizēti. Patiesībā tā bieži ir likumīgu uzņēmumu ķēde, kas iesaistās cilvēku tirdzniecībā, gan apzināti, gan neapzināti. Pamatojoties uz projekta partneru pieredzi saistībā ar sadarbību ar privāto sektoru, ir zināms, ka uzņēmumiem ir lielāka vēlme risināt cilvēku tirdzniecības riskus savā darbībā un samazināt šos riskus, izmantojot korporatīvās sociālās atbildības vadlīnijas un instrumentus. Šī pieaugošā vēlme daļēji ir saistīta ar faktu, ka pēdējo gadu laikā pasaules mēroga apakšuzņēmēju ķēdēs ir pastiprinājusies pasaules mēroga rīcība pret piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību - tostarp lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmumu atbildībai un lomai.

Projektā izstrādātie rīki tiks pielāgoti četrām projekta valstīm - Somijai, Bulgārijai, Igaunijai un Latvijai. Tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām izstrādātie izmeklēšanas līdzekļu izstrāde tiks veikta sadarbībā ar Centrālās Somijas un Ostrobotnes policijas departamentiem, Dienvidu Somijas Darba inspekciju, Latvijas Valsts policiju, Latvijas Valsts darba inspekciju, Bulgārijas Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas ģenerāldirektorātu, Bulgārijas Darba inspekcijas izpildaģentūruIgaunijas Tieslietu ministriju, Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondu (EURES), Igaunijas Valsts policiju, Igaunijas prokuratūru. Uzņēmējdarbības riska pārvaldības instrumenti tiks izstrādāti sadarbībā ar valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai praksē piemērotu korporatīvās sociālās atbildības vadlīnijas un uzlabotu zināšanas par riskiem, kas saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju, t.sk. Latvijas korporatīvās sociālās atbildības platformu (CSR Latvia)Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Igaunijas Būvuzņēmēju asociāciju, Somijas Būvniecības industrijas RT (CFCI), ArcTech Helsinku kuģu būvētavu un Būvniecības informācijas grupu. Praktiskie rīki projekta ietvaros tiks pielāgoti projekta partnervalstu vajadzībām, bet tos varēs izmantot arī citās dalībvalstīs, pielāgojot attiecīgo valstu vajadzībām.

FLOW projekta partnerību veido Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) no Somijas, Demokrātijas studiju centrs (Bulgārija), Tartu Universitāte (Igaunija) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Projekta partneru zināšanas papildina viena otru organizētās noziedzības, nelikumīgu finanšu plūsmu un cilvēku tirdzniecības jomā, pievēršot uzmanību uz cilvēku tirdzniecības upuriem vērstai pieejai.

Kontaktinformācija:

Anniina Jokinen, projekta vadītāja Somijā, pojekta vadības grupas vadītāja, anniina.jokinen@om.fi
Aleksandra Anikina, komunikāciju asistente HEUNI, aleksandra.anikina@om.fi
Anna Markina, projekta vadītāja Igaunijā, projekta rezultātu izplatīšanas grupas vadītāja, anna.markina@ut.ee
Lāsma Stabina, projekta vadītāja Latvijā, nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos, lasma.stabina@iem.gov.lv
Atanas Rusev, projekta vadītājs Bulgārijā, cilvēku tirdzniecības biznesa modeļa analīzes grupas vadītājs, atanas.rusev@csd.bg

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā