Notikumu kalendārs - Septembris, 2017

Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas* nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar kādu no iepriekš minētajiem apstākļiem (Krimināllikuma 154.²pants).

*Ekspluatācija – personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana..

Personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, ir pieejami šādi valsts nodrošināti pakalpojumi:

VALSTS NODROŠINĀTIE SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS UPURIEM

MĒRĶIS

Atjaunot vai uzlabot cilvēku tirdzniecības upura sociālās funkcionēšanas spējas, lai nodrošinātu personas sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

TIESISKAIS REGULĒJUMS

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” un Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, Likums „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”.

PAKALPOJUMA SATURS

Pakalpojumā ietilpst:

1) sociālās rehabilitācijas kurss līdz 180 dienām (individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši personas individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam),

2) piecas pakalpojuma sniedzēja konsultācijas nepilngadīgo cilvēku tirdzniecības upuru ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā,

3) atbalsts saistībā ar dalību kriminālprocesā sociālās rehabilitācijas kursa laikā un pēc tā (individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista konsultācijas, tulka pakalpojumi, palīdzība juridisko dokumentu noformēšanā), kā arī pārstāvība tiesā, ja nepieciešams,

4) piecas konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja persona nesaņem atbalsta pakalpojumus saistībā ar dalību kriminālprocesā,

5) ārvalstī esoša cilvēku tirdzniecības upura un viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu nokļūšanas no ārvalsts līdz pakalpojuma sniegšanas vietai, kā arī cilvēku tirdzniecības upura un viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu pavadīšanas no ārvalsts līdz pakalpojuma sniegšanas vietai organizēšana, ja personai tas nepieciešams.

KAS VAR SAŅEMT

Persona, kura: 

1) kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību atzīta par cietušo vai tai noteikts liecinieka statuss,

2) ir iesaistīta kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību ārvalstīs vai tiek veiktas citas darbības, kas ir par pamatu, lai pakalpojuma sniedzēja izveidotā speciālistu komisija noteiktu personai cilvēku tirdzniecības upura statusu,

3) ar pakalpojuma sniedzēja izveidotās speciālistu komisijas lēmumu atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri.

KUR VAR SAŅEMT

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem sniedz pakalpojuma sniedzēji, kas tiesības sniegt pakalpojumu ieguvuši, uzvarot Labklājības organizētā publiskā iepirkuma konkursā. 2017.-2018. gadā pakalpojumu sniedz:

- biedrība “Patvērums “Drošā māja””.

- biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””;

Pakalpojums tiek sniegts pie pakalpojuma sniedzēja vai personas pašvaldībā atkarībā no personas individuālās situācijas.

KĀ VAR SAŅEMT

Personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pie pakalpojuma sniedzēja, iesniegumam pievienojot:

1) procesa virzītāja lēmuma, ar kuru persona kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību atzīta par cietušo vai tai noteikts liecinieka statuss, kopiju vai

2) tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, kas apliecina, ka persona kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību atzīta par cietušo vai tai noteikts liecinieka statuss, vai

3) valsts valodā tulkotu ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, kas apliecina, ka persona attiecīgajā valstī ir iesaistīta kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību kā cietušais vai liecinieks.

Iesniegumu persona iesniedz personīgi vai pa pastu pakalpojuma sniedzējam. Ja persona nevar iesniegt kādu no iepriekš minētajiem dokumentiem, persona iesniedz tikai iesniegumu, un personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam novērtē pakalpojuma sniedzēja speciālistu komisija.

Pakalpojuma sniedzējs:

1. veic personas intervēšanu klātienē vai ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību;

2. vienas darbdienas laikā no iesnieguma saņemšanas nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai personas iesniegumu, ja persona iesniegumam pievienojusi dokumentu, kas apliecina personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam;

3. triju darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas novērtē personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, ja persona iesniegumam nav pievienojusi dokumentu, kas apliecina personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam, un:

3.1. triju darbdienu laikā no personas novērtēšanas nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai personas iesniegumu un personas novērtēšanas protokolu, ja persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem;

3.2. desmit darbdienu laikā no personas novērtēšanas nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai personas iesniegumu un personas novērtēšanas protokolu, ja persona neatbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra:

1. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā, ja persona iesniegumam pievienojusi dokumentu, kas apliecina personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam;

2. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja persona iesniegumam nav pievienojusi dokumentu, kas apliecina personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam, un personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam vērtējusi pakalpojuma sniedzēja izveidota speciālistu komisija.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra gadījumos, kad persona pakalpojumu pieprasa atkārtoti gada laikā, ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, izņemot gadījumus, kad persona pieprasa atbalsta pakalpojumus kriminālprocesa laikā un iepriekš pakalpojuma sniegšana izbeigta, pamatojoties uz kriminālprocesa par cilvēku tirdzniecību, kurā persona atzīta par cietušo vai tai noteikts liecinieka statuss, izbeigšanu.

! Plašāka informācija par pakalpojuma saņemšanas kārtību un pakalpojuma saturu pieejama Sociālās integrācijas valsts aģentūrā un pie pakalpojuma sniedzējiem !

Kontaktinformācija

Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015

+371 6776890, siva@siva.gov.lv

Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””

Matīsa iela 49-3, Rīga, LV-1009

+371 67378539, centrs@marta.lv

+371 80002012, Karstais informatīvais tālrunis, darba dienās 10.00 - 18.00, bezmaksas

Biedrība “Patvērums “Drošā māja””

Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga, LV-1011 

+371 67898343, drosa.maja@gmail.com

+371 28612120, 24/7 Uzticības tālrunis cilvēktirdzniecības mazināšanai


Informācija atjaunota 2017.gada 2.janvārī.

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā