Latvija 2018.gada 1.jūlijā uzsāka prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē (turpmāk – BJVP), īstenojot to līdz 2019.gada 30.jūnijam. Katrai prezidentūrai, tostarp arī Latvijai, ir unikāla iespēja definēt savas īpašās prioritātes, kuras tiks īstenotas prezidentūras gada ietvaros. Latvijas prezidentūra BJVP balstīsies uz līdzšinējām tradīcijām un mandātu, pēctecības nodrošināšanai ņems vērā Zviedrijas prezidentūras laikā iesāktās iniciatīvas, kā arī ievēros Latvijā līdz šim sekmīgi realizētos praktiskās sadarbības virzienus. Latvija savā prezidentūrā balstīsies uz sekojošiem trim prioritārajiem darbības virzieniem: Integritāte un sabiedrības drošība, Atbildība, Dialogs.
Prioritātes “Integritāte un sabiedrības drošība” virziens ir saskaņotas rīcības Baltijas jūras reģionā veicināšana, saskaroties ar sabiedrības drošības apdraudējumiem. Sadarbības stiprināšana un iesākto iniciatīvu turpināšana civilās aizsardzības jomā, cīņā pret cilvēktirdzniecību (tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem), organizētās noziedzības apkarošanā un robežu pārvaldībā.
Prioritārais virziens – “Integritāte un sabiedrības drošība”
Iedzīvotājus un valsts iestādes, it īpaši tiesībaizsardzības un civilās aizsardzības dienestus, Baltijas jūras reģionā vieno kopīga atbildība – kopējas sabiedrības drošības kultūras izveidošana. Latvijas prezidentūras mērķis būs veicināt saskaņotu rīcību visā reģionā, saskaroties ar sabiedrības drošības apdraudējumiem.
Pamatojoties uz pozitīvajiem rezultātiem, kas sasniegti iepriekšējo prezidentūru laikā, un, lai veicinātu šo procesu, Latvija pievērsīsies šādiem jautājumiem:
- sadarbības uzlabošana civilās aizsardzības jomā reģionā, lai stiprinātu noturību ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos;
- cīņa pret cilvēku tirdzniecību, lai novērstu un mazinātu šī smagā nozieguma sekas;
- organizētās noziedzības apkarošana un robežu pārvaldības stiprināšana.
2017.gadā BJVP civilās aizsardzības ekspertu tīkls pieņēma “Kopējo nostāju par sadarbības uzlabošanu civilās aizsardzības jomā”, kas nosaka astoņas prioritātes nākamajiem gadiem. Latvijas prezidentūra sekmēs divu prioritāšu īstenošanu: kopējās sabiedrības drošības kultūras veidošana un valstu centienu apvienošana, īstenojot ANO Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. Lai to sekmētu, Latvija sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām organizēs pirmo Baltijas jūras valstu sabiedrības drošības stiprināšanas kopienas konferenci, kuras mērķis ir veicināt lēmumu pieņēmēju tīkla attīstīšanu. Šādi pasākumi veicinās Baltijas jūras reģiona kļūšanu par drošāku visiem reģiona iedzīvotājiem.
Cilvēku tirdzniecība joprojām ir aktuāls jautājums Baltijas jūras reģiona valstīs. Tās efektīva novēršana ir atkarīga no savstarpējās uzticības starp visiem sadarbības partneriem, kas iesaistīti šī nozieguma apkarošanā un savlaicīgas palīdzības sniegšanā cietušajiem. Integritāte un spēja veidot savstarpēju uzticēšanos starp visiem iesaistītajiem partneriem ir svarīgākie jautājumi, kas jāveicina kopīgiem centieniem. Ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai pilnveidotu izpratni par cilvēktirdzniecības upuru tiesībām, stiprinātu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī sekmētu cilvēktirdzniecības lietu efektīvu izskatīšanu tiesās. BJVP darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (TF-THB) sadarbībā ar BJVP ekspertu grupu sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos (CAR) turpinās pašvaldībās esošo institūciju, jo īpaši, plašsaziņas līdzekļu lomas stiprināšanu cilvēku tirdzniecības novēršanā un darbu pie pārrobežu starpinstitūciju sadarbības mehānisma Baltijas jūras reģionā pilnveidošanas. CAR ir īpaša pieredze par 18 gadiem jaunāku bērnu ekspluatācijas un tirdzniecības novēršanā.
Tāpat reģionālā sadarbība nepieciešama, lai apkarotu pārnacionālu noziegumu izpausmes – narkotiku un ieroču kontrabandu, nelegālo migrāciju, noziegumus pret īpašumu un noziegumus, kas apdraud ekonomiskās intereses un valsts budžeta ieņēmumus, kā arī interneta izmantošanu nelikumīgām darbībām. Latvija atbalstīs centienus, kuru mērķis ir izveidot visaptverošu mehānismu operatīvai sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm Baltijas jūras reģionā, jo īpaši, balstoties uz divu ekspertu tīklu – BJVP darba grupas cīņai pret organizēto noziedzību (BSTF) un Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības konferences (BSRBCC) – ietvaros sasniegto. Ciešāka ikdienas sadarbība, kas balstīta uz daudznozaru pieeju, integritāti un uzticēšanos, uzticību tiesiskumam, kā arī vispārējo izpratni par galvenajiem apdraudējumiem būs Baltijas jūras reģiona tiesībaizsardzības iestāžu ieguvums.
