Notikumu kalendārs - Septembris, 2018

 

Informatīvais materiāls izstrādāts Projekta STROM II “Stiprinot pašvaldību lomu darbam cīņā ar cilvēku tirdzniecību” 2016.gada 2.jūnija Partnerības līguma Nr.10-21/63(2016) starp Baltijas jūras valstu padomes Sekretariātu un Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju ietvaros.

 

 

VISPĀRĒJAIS MODELIS

starpinstitūciju sadarbības mehānismā iesaistīto institūciju darbības funkcionālā analīze un

rīcība cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā, identificēšanā, palīdzības un atbalsta nodrošināšanā

 

Cilvēku tirdzniecības upuru ATPAZĪŠANA un IDENTIFICĒŠANA

 

Lai Nacionālais starpinstitūciju sadarbības mehānisms cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai un identificēšanai efektīvi darbotos, būtiska nozīme ir pirmās saskarsmes institūciju [1] spējai atpazīt iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus, nodrošināt personai neatliekamo atbalstu, informāciju un komunikāciju ar attiecīgajām institūcijām cilvēku tirdzniecības gadījuma izvērtēšanai un upura identificēšanai.

 

Pirmās saskarsmes institūcijas: pašvaldības sociālais dienests, bāriņtiesa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts robežsardze, Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pašvaldības policija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija, Tiesībsarga birojs, konsulārā amatpersona, ārstniecības iestāde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, nevalstiskās organizācijas, krīžu centri u.c

 

Atpazīšana nozīmē pirmās saskarsmes institūciju kompetenci saskatīt cilvēku tirdzniecības pazīmes, nodrošināt personai sākotnējo informāciju, palīdzību un atbalstu, un informēt par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri Valsts policiju un pakalpojumu sniedzēju. Agrīnai iespējamā upura atpazīšanai ir būtiska loma cilvēku tirdzniecības novēršanā un tūlītējas palīdzības nodrošināšanā cilvēku tirdzniecības upuriem.

 

Atpazīšana NAV esošo normatīvo aktu ietvara izpratnē „upura identificēšana”. Cilvēku tirdzniecības upura identificēšanu veic Valsts policija (atzīst personu par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību) vai pakalpojuma sniedzēja izveidota speciālistu komisija (saskaņā ar Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumiem Nr.889 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” izvērtē personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem).

 

Būtiska ir pirmās saskarsmes institūciju agrīna rīcība, nodrošinot cilvēku tirdzniecības upura tiesību aizsardzību. Tas ietver:

-          Personas atpazīšanu kā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri.

-          Personas informēšanu par tās tiesībām un palīdzības iespējām.

-          Personas tiesību, kā upura vai potenciālā cietušā krimināllietā, aizsardzība.

-          Personas datu un privātuma aizsardzības nodrošināšana.

Atpazīšanas funkcijas īstenošanā būtiski ir piemērot uz cilvēku vērstas pieejas principu [2], ikvienā starpinstitūciju sadarbības posmā nodrošinot personas tiesību aizsardzību.

 

Ņemot vērā, ka procesa virzītājs personu par cietušo kriminālprocesā var atzīt ar personas piekrišanu, kā arī pakalpojuma sniedzējs personas atbilstības cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem novērtēšanu īsteno ar personas piekrišanu, arī pirmās saskarsmes institūcijām, atpazīstot pazīmes, kas liecina, ka persona, iespējams, ir cietusi no cilvēku tirdzniecības, turpmākās darbības, lai nodrošinātu sākotnējās upura vajadzības, palīdzību un atbalstu tam, informētu Valsts policiju un/vai pakalpojumu sniedzēju, būtu īstenojamas ar personas piekrišanu.

 

 

2016.gadā izdotajās vadlīnijās pašvaldībām “Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību” (turpmāk Vadlīnijas) [3] īpaši pievērsta uzmanība pašvaldību lomai un pašvaldībā esošajām valsts iestādēm, NVO, pakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās, identificējot to funkcijas un lomu cilvēku tirdzniecības novēršanā. Vadlīniju 3.sadaļa skaidro kritērijus kopējās situācijas izvērtēšanai, kas atbilstoši Likuma par pašvaldībām 11.panta 8.punktā minētajam ir viena no pašvaldības funkcijām sociālās situācijas izvērtēšanā. Vadlīnijas identificē arī valsts un pašvaldības institūcijas un organizācijas pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuru redzeslokā var nonākt potenciālais cilvēku tirdzniecības upuris.

 

Horizontālās prasības

Ikvienam valsts iedzīvotājam ir ar likumu noteikts pienākums ziņot par iespējamu noziegumu. Personai nav jābūt speciālistam, tai nav jāvērtē situācijas atbilstība konkrētam noziedzīgajam nodarījumam. Cilvēku tirdzniecības gadījumā, būtiska ir tās pazīmju atpazīšana un informācijas sniegšana Valsts policijai vai pakalpojumu sniedzējam, kas savu kompetenču ietvaros izvērtē turpmāko rīcību cilvēku tirdzniecības gadījuma risināšanā.

 

 

Pienākums ziņot par iespējamu noziegumu:

-          Krimināllikums: 315.pants Neziņošana par noziegumu: Par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.

 

Noziedzīgs nodarījums pret bērnu:

-          Bērnu tiesību aizsardzības likums, 51.panta trešā daļa: „Katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

 
 

Krimināllikuma 154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens

(1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.

(2) Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.

(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.

(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.



Cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanas/identificēšanas kritēriji

 

1. Kritēriji, kas liecina, vai attiecībā pret personu tika izdarīta kāda no cilvēku tirdzniecības darbībām:

1.1. savervēšana:

  • personas iesaistīšana cilvēku tirdzniecībā, veicot savstarpējas sarunas, izmantojot trešās personas, ievietojot darba piedāvājumus, sludinājumus plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos.

1.2. pārvadāšana:

  • ceļojuma sagatavošanu un dokumentu noformēšanu organizēja citas personas;
  • personu ceļojuma laikā pavadīja trešā persona vai ar personu ceļojuma laikā tika uzturēts pastāvīgs kontakts;

1.3. nodošana vai saņemšana:

  • personai ir informācija, ka par personas nodošanu tika veikts norēķins ar piegādātāju vai organizētāju;
  • persona tika nodota trešajām personām vai nodota citu personu kontrolē;

1.4. slēpšana:

  • tika turēta ieslodzījumā un slēpta no apkārtējās vides;
  • personai tika liegtas saskarsmes iespējas ar citiem cilvēkiem;
  • personu nevarēja apmeklēt radinieki un draugi;
  • tika radīti tādi apstākļi, lai citi nevarētu personu atrast;

1.5. izmitināšana:

  • personai bija jādzīvo vienā dzīves vietā ar trešajām personām;
  • personai bija liegta iespēja brīvi izvēlēties savu dzīves vietu;
  • personai piespiedu kārtā bija jādzīvo konkrētā telpā ar pretēja dzimuma personu;
  • personai bija jādzīvo darba vietā;
  • personai piespiedu kārtā bija jādzīvo antisanitāros apstākļos.

2. Kritēriji, kas liecina, vai pret personu tika pielietots kāds no cilvēku tirdzniecības līdzekļiem:

2.1. vardarbība:

  • persona tika nolaupīta;
  • persona cieta no fiziskās, seksuālas vai emocionālas vardarbības;
  • personai tika liegta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana (persona tika turēta bez ūdens, pārtikas, miega, medicīniskās aprūpes vai iespējām apmierināt citas pamatvajadzības;
  • persona tika piespiesta lietot narkotikas, alkoholu vai citas apreibinošas vielas;

2.2. draudi:

  • psihiska ietekmēšana ar mērķi panākt personas pakļaušanos;
  • tieši draudi ar izrēķināšanos, ziņošanu represīvām institūcijām, bērnu atņemšanu u.c., ja persona mēģinās bēgt vai meklēt palīdzību;
  • netieši draudi - persona redzēja, ka vardarbība tiek veikta pret citiem, draudi izrēķināties ar personu vai ar viņas tuviniekiem;

2.3. atkarība no cilvēku tirgotājiem:

  • ģimenes, radniecības, darba attiecības;
  • materiālā atkarība, parādsaistības vai ja persona atrodas cilvēku tirgotāja apgādībā vai saņem būtisku materiālu palīdzību;
  • psiholoģiska vai emocionāla atkarība no cilvēku tirgotājiem;

2.4. viltus/maldināšana:

  • personai apzināti sniegtas nepatiesas ziņas vai noklusēta informācija, piemēram, par ceļojuma mērķi, par piedāvātā darba patieso raksturu, kā rezultātā persona labprātīgi piekrīt piedāvājumam;

2.5. kontrole:

  • dzīves vai ekspluatācijas vietā persona tika uzraudzīta (apsargi, videonovērošanas kameras, suņi, slēgtas durvis), lai bēgšanu padarītu neiespējamu;
  • persona nebija sava brīvā laika noteicēja;
  • persona nevarēja brīvi kontaktēties ar saviem radiniekiem un draugiem (zvanīt, rakstīt, citādi sazināties);
  • ārpus dzīves vietas varēja uzturēties tikai citu personu pavadībā;

2.6. izmantots personas bezpalīdzības stāvoklis:

  • persona sava fiziskā vai psihiskā stāvokļa dēļ nav varējusi saprast pret viņu vērsto darbību raksturu un nozīmi vai tam pretoties;

2.7. izmantots personas ievainojamības stāvoklis:

  • psiholoģiskā ievainojamība – agrīna vardarbības pieredze bērnībā (t.sk. pamešana novārtā), psiholoģiskā trauma, pēkšņa krīze, zaudējums dzīvē, narkotiku, alkohola vai citu apreibinošu vielu atkarība, garīgās vai psihiskās veselības traucējumi, ģimenes locekļu un tuvo personu ietekme;
  • ekonomiskā ievainojamība – nabadzība, jo sevišķi ilgtermiņa, ilgtermiņa bezdarbs, galamērķa valsts valodas nezināšana sarunvalodas līmenī, mājokļa zaudēšana, atbildība par dzīvesbiedru vai bērniem u.c.;
  • sociālā ievainojamība – disfunkcionālas ģimenes, atbalsta personu trūkums, atstumtība, izolācija, ierobežotas sociālās prasmes;

2.8. materiālu vai citu labumu solīšana, lai panāktu personas piekrišanu ekspluatācijai:

  • naudas, preču, pakalpojumu vai citu mantisku vērtību apsolīšana vai došana pašai personai vai solījums atbalstīt personas ģimeni vai tuviniekus u.c., lai panāktu personas ekspluatāciju.

 

3. Kritēriji, kas liecina, vai ir iestājusies personas ekspluatācija vai vainīgajam bija nolūks personu ekspluatēt:

3.1. iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā:

  • bija jāsniedz seksuāli pakalpojumi vai jāpiedalās pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā;
  • bija jānodarbojas ar citu personu iesaistīšanu prostitūcijā;

3.2. piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus:

  • persona bija nodarbināta pret pašas gribu;
  • persona pēc brīvas gribas nevarēja pamest nodarbošanos vai mainīt darbu,
  • bija jāveic noziedzīgi nodarījumi vienai vai grupā;

3.3. turēšana verdzībā, kalpībā vai citās tām līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā):

  • persona bija parādā cilvēku tirgotājam vai ar viņu saistītām personām, vai no viņas tika iekasēta daļa ienākumu (piemēram, par mājokli par pārtiku, par transportu);
  • persona nevarēja brīvi rīkoties ar saviem ienākumiem;
  • personai pret pašas gribu vai nesamērīgā apjomā bija jāveic darbi vietā, kur viņa pastāvīgi tika turēta;

3.4. personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.

 

4. Kritēriji, kas liecina, vai personas situācijā ir papildus pazīmes, kas var norādīt uz cilvēku tirdzniecību:

4.1. personas fiziskais vai psiholoģiskais stāvoklis izvērtēšanas laikā norāda uz piedzīvoto vardarbību un ekspluatāciju:

             4.1.1. sekas fiziskai veselībai:

  • vardarbības rezultātā ir iestājusies invaliditāte vai ilgstoša darba nespēja;
  • personai uz ķermeņa ir redzamas pārliecinošas fiziskas slodzes vai fiziskas iedarbības sekas
  • persona ziņo par intīmo orgānu traumām, seksuāli transmisīvām slimībām, HIV/AIDS, nevēlamu grūtniecību;
  • persona ziņo par neiroloģiskiem simptomiem - regulāras un neskaidra iemesla galvassāpes, slikta dūša, atmiņas un miega traucējumi, grūtības koncentrēties;

             4.1.2. garīga rakstura traucējumi:

  • depresijas iezīmes, pazemināts garastāvoklis;
  • suicidālas domas, pašnāvības mēģinājumi;
  • pēctraumatiskā stresa sindroma pazīmes;
  • bailes, trauksme,
  • tieksme sevi ievainot, piemēram, ķermeņa daļu graizīšana;
  • psihiskās veselības traucējumi - psihozes, nervu sabrukumi u.c.

          4.1.3. citas pazīmes:

  • notikusi piespiedu vai fiktīvā laulība;
  • personai ir atņemti vai viltoti identifikācijas dokumenti;
  • personai bija nelegāls imigrācijas statuss vai nebija darba atļaujas, vai nebija noslēgts darba līgums;
  • persona turpina saņemt draudus no vainīgā vai viņa pārstāvjiem.
 
 
 

Institūcija

Funkcijas

Rīcība

 

Pašvaldība

 

Dome, komitejas

 

Likums par pašvaldībām 3.pants: Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, MK doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

12.pants: Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

15.pants nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, kuras var tikt sasaistītas un attiecināmas uz cilvēku tirdzniecības novēršanas aktivitātēm un palīdzības nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, kas ir attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāji:

- nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

- nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

- gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;

- sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

- piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot netiklību;

- organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

- īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Bāriņtiesu likums 5.pants: Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.

Lai veicinātu cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un cilvēku tirdzniecības novēršanu,

pašvaldība var:

-          Izveidot starpinstitūciju sadarbības darba grupu, pieaicinot cilvēku tirdzniecības upuru/gadījumu atpazīšanā iesaistītās valsts un pašvaldības institūcijas, NVO, privātā sektora pārstāvjus savā pašvaldībā.

-          Izvērtēt pašvaldībā pieejamos sociālās palīdzības un atbalsta pakalpojumus, kas var tikt sniegti cilvēku tirdzniecības upuriem pirms personas formālās identificēšanas par cilvēku tirdzniecības upuri un pēc valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmas (6 mēneši) saņemšanas.

-          Iespēju robežās nodrošināt informatīvās aktivitātes pašvaldības iedzīvotājiem, lai veicinātu izpratni par cilvēku tirdzniecības riskiem un sekām, un izglītojošās aktivitātes pašvaldības darbiniekiem un pašvaldības teritorijā esošo valsts iestāžu, NVO darbiniekiem, lai stiprinātu to spējas novērst cilvēku tirdzniecību, atpazīt iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus un nodrošināt efektīvu starpinstitūciju sadarbību.

 

Sociālais dienests

— pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 11.pants 8) definē Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumus veikt sociālās vides izpēti, noteikt problēmas, kā arī piedalīties pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, pašvaldības politikas plānošanas dokumentu un institūcijas vadības dokumentu izstrādē sociālā dienesta kompetences jomā;

12.pants nosaka sociālā dienesta pienākumus sniegt personām informāciju par tiesībām un sociālo palīdzību, sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību.

 

Pašvaldības sociālais dienests, atpazīstot CT pazīmes, sazinās ar pakalpojumu sniedzēju un/vai Valsts policiju un informē par radušajām aizdomām.

Sociālais dienests atbilstoši pašvaldības normatīvajiem aktiem un starpinstitūciju sadarbībai nodrošina potenciālajam CT upurim palīdzību un atbalstu līdz brīdim, kad pakalpojumu sniedzējs ir atzinis personu par CT upuri un uzsācis valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina sadarbību ar pašvaldības sociālo dienestu, lai plānotu CT upurim nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldībā pēc rehabilitācijas programmas.

 

Pašvaldības policija

 

Likums “Par policiju” 9.pants: Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

15.pants:  pašvaldības policija savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi. Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā.

MK noteikumi Nr.32 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” 14.punkts: Šo noteikumu izpildi atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts policija un pašvaldības policija.

Pašvaldības policijas darbinieks par iespējamo CT upuri vai par aizdomām, ka noticis noziedzīgs nodarījums cilvēku tirdzniecības nolūkā, informē Valsts policiju.

Gadījumos, kad ir nepieciešama tūlītēja palīdzība un atbalsts iespējamajam CT upurim (piemēram., personas izmitināšana), pašvaldības policijas darbinieks sazinās ar pakalpojumu sniedzēju vai pašvaldības sociālo dienestu.

Bāriņtiesa

Bāriņtiesu likums 4.pants: Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

 

MK noteikumi Nr.707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības” 15.punkts: Ja nepilngadīgs ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir palicis bez vecāku vai aizbildņu aprūpes, viņu ievieto tuvākajā audzināšanas iestādē vai bāriņtiesa (pagasttiesa) Civillikumā noteiktajā kārtībā ieceļ šim nepilngadīgajam ārzemniekam pagaidu aizbildni uz laiku, kamēr viņš uzturas Latvijas Republikā.

 

Patvēruma likuma 9.panta sestā daļa: (6) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievieto bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē pieņem bāriņtiesa sadarbībā ar sociālo dienestu, noskaidrojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes viedokli.

 

Bāriņtiesa gadījumos, kad rodas pamatotas šaubas par to, ka nepilngadīgais ir ticis pakļauts CT, par to informē Valsts policiju un pakalpojumu sniedzēju. Ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai nepilngadīgajai personai nodrošinātu specializētu palīdzību un atbalstu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Savukārt gadījumos, kad nepilngadīgā persona bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē ir ievietota patvēruma procesa ietvaros, tiek informēta arī Valsts robežsardze, lai tā savas kompetences ietvaros lemtu par patvēruma procesa turpmāko gaitu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Saskaņā ar MK 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr. 898 „Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums” (turpmāk-nolikums) 1.punktā noteikto, inspekcija nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā. Saskaņā ar nolikuma 2.6.apkašpunktu, inspekcija sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām, kā arī nevalstiskajām organizācijām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

 

Bāriņtiesu likums 5.pants: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija gadījumos, kad rodas pamatotas šaubas par to, ka nepilngadīgais ir ticis pakļauts CT, par to informē Valsts policiju un pakalpojumu sniedzēju. Ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai nepilngadīgajai personai nodrošinātu specializētu palīdzību un atbalstu.

Izglītības iestādes

Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” nosaka izglītības iestādes vadītāja funkcijas izglītojamo drošības jautājumos, t.sk. organizēt izglītojamo drošības pasākumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos. Minētie Ministru kabineta noteikumi paredz katrai izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, kuri nosaka izglītojamo uzvedības noteikumus izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos.

Katras izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi nosaka vadītāja un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo, kā arī izglītojamā rīcību, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai. Izglītības iestādes darbiniekiem un izglītojamiem ir nodrošināta pieejamība informācijai par operatīvo dienestu izsaukšanu un drošības noteikumi. Izglītojamo vecākiem un citām personām ir noteikta uzturēšanās kārtība izglītības iestādē. Izglītības iestāde sadarbojas ar vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem u.c. izglītojamo drošības jautājumos.

 

Institūcijas pašvaldības administratīvajā teritorijā

 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Pārvalde)

Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu Nr.811 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” 2.punktā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noteiktas šādas funkcijas:

1)       īstenot valsts migrācijas un patvēruma politiku;

2)       noteikt personu tiesisko statusu valstī;

3)       veikt iedzīvotāju uzskaiti valstī;

4)       izsniegt personu apliecinošus dokumentus un ceļošanas dokumentus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – PMLP) ir 30 teritoriālās nodaļas, kuras atrodas Latvijas administratīvajos centros, aptverot visus Latvijas reģionus. PMLP teritoriālās nodaļas ir pirmās saskarsmes institūcijas, kur personai vēršoties, lai saņemtu kādu no Pārvaldes piedāvātajiem pakalpojumiem, PMLP darbinieks var atpazīt personu kā cilvēku tirdzniecības upuri.

Īstenojot noteiktās funkcijas, PMLP analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvēruma meklēšanu, personu tiesiskā statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti un personu nodrošināšanu ar personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, veic pētījumus minētajās jomās un piedalās tajos, kā arī, PMLP sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem PMLP kompetences jautājumu risināšanā.

Imigrācijas likums 3.pantā ir noteikts, ka ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē PMLP, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.  Gadījumā, ja PMLP nodarbinātajam jautājuma par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu izskatīšanas procesā rodas pamatotas aizdomas, ka persona varētu būt cilvēktirdzniecības upuris, PMLP nodarbinātajam,

atbilstoši Imigrācijas likuma 33.panta sestajā daļā noteiktajam, ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu vai anulēšanu.

Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības” 20.punktā ir noteikts, ja nepilngadīgā ārzemnieka nosūtīšana uz uzņemošo valsti apdraud viņa dzīvību vai veselību, humānu apsvērumu dēļ PMLP priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu izsniegt viņam termiņuzturēšanās atļauju (līdz situācijas maiņai uzņemošajā valstī).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patvēruma likums 7.pants (3) Valsts robežsardze un Pārvalde izvērtē, vai patvēruma meklētājam ir īpašas uzņemšanas vai procesuālās vajadzības (patvēruma meklētājs, kuram ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, vecāks ar nepilngadīgu bērnu, cilvēktirdzniecības upuris, persona, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama īpaša aprūpe, persona ar garīgiem traucējumiem, persona, kas pārcietusi spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, vai cita īpaši aizsargājama persona, kuras spējas izmantot tiesības un pildīt pienākumus patvēruma procedūras laikā ir ierobežotas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PMLP nodarbinātie patvēruma un migrācijas jomā, klientu apkalpošanas speciālisti, personu statusa kontroles jomā nodarbinātie, kā arī nodarbinātie personu apliecinošu dokumentu jomā ir tās amatpersonas, kuras veicot savus darba pienākumus, var saskarties ar personām, kuras ir pakļautas cilvēku tirdzniecības apdraudējumam.

Atpazīstot personā pazīmes, kas liecina, ka persona varētu būt cilvēktirdzniecības upuris, PMLP informē Valsts policiju.

 

 

Ja PMLP nodarbinātais, tajā skaitā PMLP teritoriālajā nodaļā nodarbinātais klientu apkalpošanas speciālists atpazīt personā pazīmes, kas liecina, ka persona varētu būt cilvēktirdzniecības upuris, būtiska nozīme profesionālai, drošai un pārliecinošai rīcībai cilvēktirdzniecības upura atpazīšanas gadījumā, informējot Valsts policiju.

Cilvēktirdzniecības upuru atpazīšana ir iespējama arī jautājuma par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu izlemšanas procesā, izskatot personas iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šādā gadījumā, atbilstoši Imigrācijas likuma 33.panta sestajā daļā noteiktajam, tiek veikta personas intervēšana, lai iegūtu precīzāku informāciju par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudītu ārzemnieka un viņa uzaicinātāja sniegto informāciju pirms lēmuma pieņemšanas par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, reģistrēšanu vai anulēšanu.

 

PMLP ir tiesības lemt par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, proti, Imigrācijas likuma 23.panta sestajā daļā ir noteikts, ka procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam  uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem. Savukārt, Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā ir noteikts, ka Imigrācijas likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir PMLP priekšnieks, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

Jēdziens „humāni apsvērumi” ir ģenerālklauzula, kuras saturs ne Imigrācijas likumā, ne citos Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktos netiek sīkāk konkretizēts. Likumdevējs, apzinoties, ka nav iespējams detalizēti un adekvāti noregulēt pilnīgi visus dzīves gadījumus, virknē situāciju ir atstājis PMLP priekšniekam kompetenci individuāli vērtēt konkrētās lietas apstākļus, piepildot jēdzienu „humāni apsvērumi” ar saturu.

Ņemot vērā līdzšinējo tiesu praksi, var secināt, ka „humāni apsvērumi” ir piemērojami izņēmuma gadījumos, proti, tie ir īpaši apstākļi, kas saistīti ar personas individuāliem smagiem morāliem pārdzīvojumiem vai lielām fiziskām sāpēm tieši pašai personai. Tie varētu būt personai subjektīvi apgrūtinoši apstākļi, kuros noteiktu prasību vai priekšnoteikumu ievērošana būtu pārmērīgi smaga – tik lielā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu prasību. Tās var būt gan pašas personas fiziskas grūtības (grūtības pārvietoties invaliditātes vai vecuma dēļ, palikšana bezpalīdzības vai gandrīz bezpalīdzības stāvoklī), gan no šīs personas atkarīgu personu grūtības (palikšana bezpalīdzības vai gandrīz bezpalīdzības stāvoklī).

Tātad, pat, ja cilvēku tirdzniecības upuris nesadarbojas kriminālprocesā, izvērtējot katras konkrētas lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, PMLP priekšnieks Imigrācijas likumā neparedzētos gadījumos ir tiesīgs piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

Tāpat likumdevējs PMLP ir piešķīris tiesības anulēt termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, proti, Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 22.punktā ir noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēku tirdzniecības upura statusā

 

Valsts robežsardze

Valsts robežsardzes likuma 13.panta: piecpadsmitā daļa: kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības;

Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr. 122 „Valsts robežsardzes nolikums” 2.punkts: Valsts robežsardzes darbības mērķis ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana, kā arī nelegālās migrācijas novēršana.

Imigrācijas likums 3.pants: Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

MK noteikumi Nr.707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības” 3.punkts: Nepilngadīgu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā dokumentē un kontrolē Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) un Valsts policija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, bāriņtiesām (pagasttiesām) un pašvaldībām.

MK noteikumu Nr.707 11.punkts: Lai noskaidrotu nepilngadīgā ārzemnieka identitāti, viņu intervē šim darbam īpaši sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona.

Ārzemnieku izmitināšana saskaņā ar Imigrācijas likumu un MK noteikumi Nr.707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības”:

Imigrācijas likums 59.pants pirmā daļa: Aizturēto ārzemnieku ievieto Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām.

Imigrācijas likums 59.pants (11) Pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu, Valsts robežsardzes amatpersona var ievietot aizturēto ārzemnieku speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās (turpmāk — īslaicīgās aizturēšanas vieta), ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tur aizturētajam ārzemniekam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

Imigrācijas likums 59.pants (12) Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievieto ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir vecāku nepilngadīgais bērns (bērni), un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.59.2 pants. (1) Pēc ievietošanas izmitināšanas centrāaizturēto ārzemnieku iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.

Imigrācijas likums 59.5 pants. (1) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

MK noteikumu Nr.707 9.punkts: ja Latvijas Republikas valsts robežu vēlas šķērsot nepilngadīgs ārzemnieks, kura identitāte nav zināma, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties sāk noskaidrot nepilngadīgā ārzemnieka identitāti. Valsts robežsardzei ir tiesības uz laiku, kamēr tiek noskaidrota šī nepilngadīgā ārzemnieka identitāte, viņu aizturēt un izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālās struktūrvienības dienesta telpās (šķirti no pilngadīgām personām), nodrošinot viņam atbilstošu uzturu un medicīnisko palīdzību. MK noteikumu Nr.707 10.punkts: Ja, ņemot vērā nepilngadīgā ārzemnieka vecumu vai fizisko un psiholoģisko attīstību, Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā viņam nav iespējams nodrošināt atbilstošus izmitināšanas apstākļus, nepilngadīgo ārzemnieku ievieto tuvākajā profilakses centrā. MK noteikumu Nr.707 12.punkts: Ja 72 stundu laikā nav iespējams noskaidrot nepilngadīgā ārzemnieka identitāti, Valsts robežsardze viņu ievieto tuvākajā profilakses centrā.

Patvēruma meklētāju izmitināšana saskaņā ar Patvēruma likumu:

Patvēruma likums 7.panta trešā daļa: Valsts robežsardze un Pārvalde izvērtē, vai patvēruma meklētājam ir īpašas uzņemšanas vai procesuālās vajadzības.

Patvēruma likuma 1.panta desmitā daļa: patvēruma meklētājs, kuram ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, vecāks ar nepilngadīgu bērnu, cilvēktirdzniecības upuris, persona, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama īpaša aprūpe, persona ar garīgiem traucējumiem, persona, kas pārcietusi spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, vai cita īpaši aizsargājama persona, kuras spējas izmantot tiesības un pildīt pienākumus patvēruma procedūras laikā ir ierobežotas]

Patvēruma likuma 9.panta pirmā daļa:  Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un savu uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, viņu izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir Pārvaldes struktūrvienība. Ja izmitināšanu nodrošina Pārvalde, tā pēc iespējas, ņemot vērā patvēruma meklētāja viedokli, saglabā Latvijas Republikā esošās patvēruma meklētāja ģimenes vienotību.

Patvēruma likuma 9.panta sestā daļa: (6) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievieto bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē pieņem bāriņtiesa sadarbībā ar sociālo dienestu, noskaidrojot Pārvaldes viedokli. Nepilngadīga persona bez pavadības patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai bērnu aprūpes iestādē tiek izmitināta līdz brīdim, kad tai tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē vai tiek konstatēts, ka aizbildņa iecelšana vai ievietošana audžuģimenē konkrētajai nepilngadīgajai personai bez pavadības nav piemērota. Izvērtējot bērna labākās intereses, bāriņtiesa ņem vērā nepilngadīgās personas ģimenes atkalapvienošanās iespēju, nepilngadīgās personas labklājību un sociālo attīstību, īpaši tās izcelsmi, aizsardzības un drošības apsvērumus, sevišķi varbūtību, ka nepilngadīgā persona ir cilvēktirdzniecības upuris, kā arī nepilngadīgās personas intereses un viedokli atbilstoši tās vecumam un briedumam, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;

2) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumu, kad tas tiek darīts bērnu labākajās interesēs;

3) nepilngadīgai personai bez pavadības izmitināšanas vietu maina tikai tad, ja tas atbilst šīs personas interesēm.

Patvēruma likuma 21.panta pirmā daļa: Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina Valsts robežsardzes struktūrvienībā speciāli šim nolūkam iekārtotās telpās (turpmāk — Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas), kuru iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.

Patvēruma likuma 22.panta trešās daļa: „Aizturēto patvēruma meklētāju izmitina, ievērojot personas pamattiesības un drošību, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:” 6.punkts: nepilngadīgai personai bez pavadības nodrošina izmitināšanu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, kurās ir tās vecumam atbilstošs aprīkojums, kā arī personāls.

Valsts robežsardzes amatpersona, nodrošinot dienesta pienākumu veikšanu valsts robežšķērsošanas vietās, veicot imigrācijas kontroles pasākumus valsts iekšienē, aizturēto ārzemnieku vai patvēruma meklētāju izmitināšanas vietā, patvēruma un izraidīšanas procedūras gaitā var saskarties ar iespējamiem CT upuriem un atpazīt CT pazīmes, par ko informē Valsts policiju. Vienlaikus tiek informēts arī pakalpojumu sniedzējs, paskaidrojot, ka Valsts policija jau ir informēta.

 

Valsts policija

Ļoti būtiska ir Valsts policijas darbinieku spēja atpazīt CT upuri, kurš ir aizturēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

 

Imigrācijas likums 59.panta 11 daļa. Pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu, Valsts robežsardzes amatpersona var ievietot aizturēto ārzemnieku speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās.

Imigrācijas likums 59.5 pants. (1) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

Valsts policijas darbinieki var atpazīt CT pazīmes, nodrošināt turpmāko rīcību iestādes kompetences ietvaros, arī, ja informācija saņemta no citām iestādēm par iespējamu CT faktu (ārstniecības iestāde, Valsts robežsardze, Valsts darba inspekcija u.c.), lai identificētu CT upuri, un informē pakalpojumu sniedzēju.

Savukārt gadījumos, kad persona Valsts policijas telpās ir ievietota imigrācijas vai patvēruma procesa ietvaros, tiek informēta arī Valsts robežsardze, lai tā savas kompetences ietvaros lemtu par attiecīgā procesa turpmāko gaitu

Nodarbinātības valsts aģentūra

Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums: aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

Nolikuma 4.7.apakšpunkts nosaka, ka aģentūra sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām. Īstenojot šo uzdevumu, aģentūras darbinieki var nonākt saskarsmē ar personu, kura ir bijusi pakļauta CT. Aizdomu gadījumā aģentūra informē Valsts policiju un pakalpojuma sniedzēju lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību.

Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcijas likums 3.pants: Darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumā noteiktajam Darba inspekcija kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus; sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām. Īstenojot šo uzdevumus, Valsts darba inspekcijas darbinieki var atklāt gadījumus, kad darba devējs nodarbina CT upurus. Informē Valsts policiju un/vai pakalpojuma sniedzēju.

Tiesībsarga birojs

Tiesībsarga likuma 12.pants (9): pildot likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos.

Tiesībsarga likuma 13.panta 3.punkts: tiesībsargam ir tiesības jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs.

Imigrācijas likuma 48.pants (3): iestāde, pieņemot lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, nekavējoties par to paziņo tiesībsargam;

Imigrācijas likuma 48.pants (3): 50.7pants (1): piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs.

 

Sniedzot mutiskas konsultācijas privātpersonām vai veicot monitoringa aktivitātes, tiesībsargs informē par pieejamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un tiesībām vērsties policijā. Ja privātpersona piekrīt informācijas nodošanai, tiesībsargs informē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju tālāko darbību veikšanai.

Gadījumā, ja potenciālais CT upuris ir nepilngadīga persona, tiesībsargs vienmēr informē Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.

Ja potenciālais CT upuris ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, tiesībsargs informē Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pēc iespējas uzklausot personas viedokli.

Tiesībsargs, novērojot ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procesu un konstatējot pazīmes, ka, iespējams, persona ir CT upuris, uzreiz mutiski informē Nelegālo imigrantu izmitināšanas centrā strādājošās Valsts robežsardzes amatpersonas, kā arī informāciju par konstatētajām pazīmēm Valsts robežsardzei nosūta elektroniski. Vienlaikus tiesībsargs sazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju un elektroniski nosūta informāciju par konstatēto gadījumu, lai institūcijas savas kompetences ietvaros lemtu par turpmāko rīcību CT upura identificēšanai, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, nogaidīšanas perioda piešķiršanai un citām darbībām atbilstoši likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” noteiktajam.

Sniedzot informāciju, tiesībsargs lūdz sniegt atgriezenisko saiti par turpmāko institūciju rīcību personas tiesību aizsardzībai.

Ārstniecības iestādes

Ārstniecības likums 56.1 pants. (1) Ja ārstniecības iestāde sniedz palīdzību pacientam un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no vardarbības, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to Valsts policijai.

(2) Ja ārstniecības iestāde sniedz palīdzību nepilngadīgam pacientam un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērnu tiesību pārkāpuma, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to Valsts policijai.

Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka persona ir cietusi no vardarbības, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to Valsts policijai.

Nevalstiskās organizācijas, nakts patversmes, krīžu centri

 

Institūciju pašvaldības administratīvajā teritorijā darbinieki, strādājot ar klientiem savas kompetences ietvaros, var nonākt saskarsmē ar potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Aizdomu gadījumos var sazināties ar Valsts policiju un sniegt informāciju, kā arī var sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, lai konsultētos par turpmāko rīcību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums 4.punkts: VUGD uzdevumi: apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā, nodrošināt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" zvanu saņemšanu, apstrādi un, ja nepieciešams, to pāradresēšanu citiem operatīvajiem dienestiem.

VUGD darbinieki, veicot ēku ugunsdrošības stāvokļa pārbaudes, var atpazīt situācijas, par kurām rodas aizdomas, ka notiek darbinieku ekspluatācija (piemēram, šūšanas darbnīca, kurā strādā trešo valstu valstspiederīgie), par aizdomām ziņo Valsts policijai vai Valsts darba inspekcijai.

VUGD darbinieki, nodrošinot vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" zvanu saņemšanu, saņemot informāciju, kas norāda uz CT vai rada aizdomas par CT, pāradresē Valsts policijai.

 

Ieslodzījuma vietu pārvalde

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums 2.pants:

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

 

6.pants.

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, nodrošina notiesāto resocializāciju un garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona var saskarties ar iespējamiem CT upuriem un atpazīt CT pazīmes, par ko informē Valsts policiju un pakalpojuma sniedzēju.

 

 

 

Ja CT pazīmes konstatētas pēc tam, kad saņemts iesniegums par patvēruma piešķiršanu, vienlaikus informē arī Valsts robežsardzi, lai tā savas kompetences ietvaros lemtu par patvēruma procesa turpmāko gaitu.

 

 

Institūcijas, kas neatrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā

 

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (Konsulārais departaments)

Imigrācijas likums 3.pants: Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Pārstāvniecību darbinieki var nonākt saskarsmē ar iespējamiem CT upuriem, kuri cietuši no CT ārvalstīs. Lai nodrošinātu neatliekamu atbalstu un palīdzību personai, pārstāvniecības darbinieki sazinās ar vietējām valsts iestādēm un NVO, kā arī gadījumos, kad persona pauž gribu atgriezties Latvijā, nodrošina sadarbību ar Valsts policiju un pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Termini:

cilvēku tirdzniecības upuris — persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai Valsts policija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs [Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 1.pants]

 

Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim. Ja nepieciešams, kopā ar cilvēku tirdzniecības upuri sociālās rehabilitācijas institūcijā ir tiesības uzturēties arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam. [Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 3.pants ceturtā daļa]

 

Institūcija

Funkcijas

Rīcība

Valsts policija


Tālrunis nekavējošai saziņai: 110

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde onap@vp.gov.lv

Kriminālprocesa likums 6.pants: Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Kriminālprocesa likums, 96.1pants Īpaši aizsargājams cietušais: Īpaši aizsargājams cietušais ir persona, kura cietusi no cilvēku tirdzniecības. Informāciju par īpaši aizsargājama cietušā statusu norāda lēmumā par personas atzīšanu par cietušo. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir.

Kriminālprocesa likums 96.pants: Atzīšana par cietušo.

(3) Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.

Valsts policija informē cietušo personu par tās tiesībām, kā arī iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kuru nodrošina pakalpojuma sniedzēji. Atbilstoši situācijai Valsts policija informē pakalpojuma sniedzēju.

Valsts policija gadījumā, ja persona izsaka vēlmi, nekavējoties informē un sadarbojas ar attiecīgās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, ja potenciālais CT upuris ir ārvalstnieks, nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu ar attiecīgas valsts izmeklēšanas iestādēm.

Pakalpojuma sniedzējs

 

2017. – 2018.gadā pakalpojumu sniedzēji ir:

Biedrība „Centrs Marta”

Matīsa iela 49-3, Rīga, LV-1009

+371 67378539, centrs@marta.lv

+371 80002012, Karstais informatīvais tālrunis, darba dienās 10.00 - 18.00, bezmaksas

Biedrība “Patvērums “Drošā māja””

Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga, LV-1011

+371 67898343, drosa.maja@gmail.com

+371 28612120, 24/7 Uzticības tālrunis cilvēktirdzniecības mazināšanai

 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, 13.pants: Valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.

MK noteikumi Nr. 889 (31.10.2016.):

lai novērtētu personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, pakalpojumu sniedzējs izveido speciālistu komisiju, kurā iekļauj sociālo darbinieku, psihologu, juristu, Valsts policijas amatpersonu, kā arī, ja nepieciešams, citus speciālistus.

Komisija novērtē personu klātienē, bet izņēmuma gadījumā, ja persona atrodas ārvalstīs, tās novērtēšanu var veikt, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem.

Komisija pēc personas novērtēšanas sastāda protokolu, kurā pamatoti norāda, vai persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.

 
 

 



[3] Vadlīnijas pašvaldībām “Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību”, http://cilvektirdznieciba.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali-59



[2] [1] Uz cilvēku vērstas pieejas pamatā ir personas tiesību, pirmās palīdzības un vajadzību nodrošināšana, plānojot turpmāko starpinstitūciju rīcību. Angļu valodā sastopamie termini ir victim-centred approach, human rights centred approach

 



[1] Turpmāk izmantojam terminu „pirmās saskarsmes institūcijas” ar  mērķi norādīt uz tām sadarbības institūcijām, kas var savā darbā saskarties ar iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem. (angļu val. „first responders”)

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā