Iekšlietu ministrijas pārstāve Lāsma Stabiņa norādija, ka saistībā ar septiņiem no cilvēktirdzniecības cietušajiem cilvēkiem, no kuriem visas ir sievietes, sākts kriminālprocess pret 14 personām, no kurām trīs ir Pakistānas pilsoņi un 11 Latvijas Republikas pilsoņi. Viņa arī informēja, ka cilvēktirdzniecība lielākoties notiekot no Latvijas uz Lielbritāniju un Īriju, kas šobrīd aktīvi strādā pie izmaiņām likumos, lai mazinātu cilvētirdzniecības upuru skaitu. Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka pozitīvs faktors cilvēktirdzniecības novēršanā ir Krimināllikumā pilnveidotās tiesību normas, kas paplašina to personu loku, kuras varētu tikt sauktas pie kriminālatbildības saistībā ar cilvēktirdzniecību.
Aizvadītajā gadā tika identificēti 34 cilvēktirdzniecības upuri: 27 cilvēktirdzniecības upurus identificēja biedrība "Patvērums "Drošā māja"" un septiņus - Valsts policija.
Biedrības pārstāve Gita Miruškina deputātus informēja, ka 2014.gadā biedrība "Patvērums "Drošā māja"" sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegusi 38 personām - astoņiem vīriešiem un 30 sievietēm.
"Pērn 12 mēnešos biedrības speciālisti saņēmuši 220 zvanu uz diennakts Uzticības tālruni* cilvēku tirdzniecības mazināšanai 28612120, kas izveidots projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros, ko biedrība realizē jau kopš 2013. gada. Visbiežāk zvanītāji vēlējās saņemt informāciju par dažādiem ar cilvēktirdzniecības riskiem saistītiem jautājumiem – 140 reizes; par fiktīvām laulībām/to novēršanu/ir sniegta informācija par fiktīvo laulību gadījumiem u.c. – 63 reizes; par piespiedu darbu vai darba tiesību pārkāpumiem ziņots vai sniegtas atbildes – 14 gadījumos; 3 gadījumos informācija sniegta seksuālās ekspluatācijas gadījumos," tā G.Miruškina.
"Uzticības tālruņa darbība ir pierādījusi, ka regulāra prevence dod labus rezultātus. Piemēram, no 220 gadījumiem, ko uzklausījuši Uzticības tālruņa operatori, 153 reizes ir zvanījis pats interesents vai kāds viņa tuvinieks, draugs vai paziņa, kas liecina, ka sabiedrībā paaugstinās izpratnes līmenis par cilvēktirdzniecības riskiem".
Sēdes dalībnieki tikšanās gaitā arī uzsvēra, ka būtu nepieciešams vairāk uzmanības pievērst tieši preventīvajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrības un jauniešu izglītošanai, kā arī nepieciešams panākt, lai tiesvedība, kas saistīta ar cilvēktirdzniecības gadījumiem, tiktu izskatīta ātrāk un vainīgās personas tiktu sodītas atbilstoši nodarītajam.
