Informatīvās akcijas laikā tiks demonstrētas divas Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sagatavotas animētas īsfilmas, kas veltītas drošai ceļošanai un darba meklētājiem ārvalstīs. “Par īsfilmu varoni izvēlēts pasaku lugas tēls Sprīdītis – bezbailīgs laimes meklētājs, attapīgs un labsirdīgs. Viņš dodas uz Laimīgo zemi un visbeidzot nokļūst mājās. Līdzīgi kā Sprīdītim palīdzēja dažādas ceļā iegūtas burvju lietas, tā filmiņas ietvertie padomi lieti noderēs ceļotājiem. Svarīgi ir ne tikai sagatavoties ceļojumam un nepaļauties uz laimīgu sagadīšanos, bet arī, nelaimē nonākot zināt, kur vērsties. Latvijas konsulārais dienests ir sazvanāms diennakts režīmā pa tālruni (+371) 26 33 77 11 un ir gatavs palīdzēt pats vai nepieciešamības gadījumos iesaistīt citas institūcijas un nevalstiskās organizācijas dažādu problēmsituāciju risināšanā, tostarp palīdzot cilvēku tirdzniecības upuriem,” uzsvēra Guna Japiņa, Konsulārā departamenta direktore.
Konsulārā departamenta pieredze liecina par būtiskiem krāpniecības un ekspluatācijas riskiem, kam ir pakļauti Latvijas valstspiederīgie, dodoties strādāt uz ārvalstīm. Tādēļ Ārlietu ministrija par šī gada informatīvās akcijas tēmu izvēlējusies cilvēku tirdzniecības novēršanu un strādā ciešā partnerībā ar Iekšlietu ministriju. Tas arī sasaucas ar šodien, 26. jūnijā, svinamo ANO Starptautisko dienu cīņai pret narkotikām un cilvēku tirdzniecību. Turpinot tēmu pēc vasaras kampaņas, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija ir uzrunājušas Latvijas Pašvaldību Savienību, lai rudenī vērstu pašvaldību uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs un cilvēku tirdzniecības riskiem.
“Sabiedrības attieksme pret cilvēku tirdzniecību joprojām ir uzskatāma par salīdzinoši vieglprātīgu. Pat ja par cilvēku tirdzniecību ir dzirdēts, tad skeptiski vērtē tās klātbūtni vai uzskata, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks”, ” akcentēja Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.
Darba meklētāji bieži vien neizvērtē darba piedāvājumus un potenciālos darba devējus, neveic piesardzības pasākumus, lai sevi pasargātu, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti valodā, kuru nesaprot, nezina savas tiesības konkrētajā valstī, kā rezultātā personas - gan sievietes, gan vīrieši - tiek maldinātas, apkrāptas un gaidītā darba vietā tiek piespiestas veikt mazkvalificētu darbu par niecīgu atlīdzību vai bez tās, vai tiek iesaistītas prostitūcijā. Pēdējos gados identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas tika pakļauti darbaspēka ekspluatācijai Latvijā un ārvalstīs. Darbaspēka ekspluatācija uzskatāma par vienu no visbiežāk identificētajām cilvēku tirdzniecības formām ES, atsevišķās valstīs, kā piemēram, Lielbritānijā, darbaspēka ekspluatācija pat prevalē pār seksuālo izmantošanu. L. Stabiņa vērsa uzmanību uz joprojām nepietiekamo izpratni sabiedrībā par cilvēku tirdzniecības riskiem, uz nepieciešamību nodrošināt regulārās informatīvās aktivitātes, kas kādam var būt izšķirošas, pieņemot lēmumu doties uz ārvalstīm labākas dzīves un peļņas meklējumos vai nonākot situācijā, kad jāmeklē palīdzība un atbalsts.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne stāstīja par Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantu nodrošināto atbalstu darba meklētājiem ārvalstīs: konsultācijām par droša darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem, darba likumdošanu un administratīvajām procedūrām ES, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveicē. K. Stašāne informēja arī par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, ko Latvijā veic NVA. “Lai darba meklētājs līdz minimumam mazinātu risku nokļūt nepatīkamā vai pat draudīgā situācijā, dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, viņam jābūt labi informētam, zinošam, jāizmanto tikai droši un ticami informācijas avoti, un viens no tiem – Nodarbinātības valsts aģentūra,” uzsvēra K.Stašāne.
Kampaņas atklāšanas pasākumā klātesošajiem bija iespēja uzklausīt nevalstisko organizāciju pārstāvju pieredzi par cilvēku tirdzniecības problemātiku Latvijā, valsts un nevalstiskā sektora centieniem to mazināt, kā arī nevalstisko organizāciju lomu cilvēku tirdzniecības risku mazināšanā un darbu ar cilvēku tirdzniecības sekām – cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju.
