Fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši
Saskaņā ar Civillikumu par fiktīvu laulību uzskatāma laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir atšķirīga izpratne par jēdzienu "fiktīva laulība". Latvija kopā ar vēl sešām valstīm īsteno starptautisku projektu HESTIA* fiktīvo laulību gadījumu skaita mazināšanai. Projekta ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens un iegūtie dati paredzēti izmantot, lai visā ES veidotu vienotu izpratni par to, kas ir fiktīva laulība, un tādējādi varētu veiksmīgāk cīnīties ar šo problēmu.
Pamatā šādas laulības Latvijas sievietes slēdz ar trešo pasaules valstu pilsoņiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas, kuri šādā veidā iegūst uzturēšanās atļauju Eiropā. Tiklīdz laulības apliecība ir rokā, vīrietim ir visi nepieciešamie dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Par fiktīvo laulību upuriem kļūst krīzes situācijās nonākušas sievietes, tām tiek piesolīta nauda, labi apmaksāts darbs u.tml. Kā stāsta nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, uzturēšanās atļaujas tīkotāji meitenēm iestāsta, ka par Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā vai citā valstī noslēgto laulību Latvijā neviens neuzzinās un izšķirties varēs ātri. Taču faktiski, lai arī kurā pasaules valstī laulība noslēgta, tā ir spēkā arī Latvijā.
Latvijas sievietes fiktīvu laulību slēdz ar vīriešiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas. Pēc laulībām vīrietis cenšas darīt visu iespējamo, lai sievietei iestātos grūtniecība, jo bērns ir papildu garantija, ka būs iespēja uzturēties Eiropas Savienībā. Kā norāda juriste, sievietei ir jāapzinās, ka vīrietim kā bērna tēvam saskarsmes tiesības saglabāsies arī tad, ja laulību šķirs.
Nav tā, ka fiktīvo laulību sērga skar tikai trūcīgas, nelaimīgas un naivas sievietes. Ir gadījumi, kad fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši. Pamatā arī šīm laulībām ir izteikts darījuma raksturs, kad uzturēšanās atļaujas cenšas iegūt sievietes, piemēram, no bijušajām Padomju Savienības republikām.
Kā norāda juriste, nav svarīgi, kurā valstī laulība ir noslēgta. Ikvienam Latvijas valstspiederīgajam ir pienākums paziņot par ārvalstī noslēgtu laulību. Paziņošanas pienākums netiek atcelts, arī piekrītot fiktīvai laulībai. Neizpildot šo pienākumu, var iekulties lielās nepatikšanās.
Draud cietums
Par citas personas ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā Krimināllikuma 285.2pants paredz pat cietumsodu. Pārkāpuma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja noziegums veikts mantkārīgos nolūkos, piemēram, sieviete apzināti piekritusi laulībām, par to saņemot naudu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem. Saskaņā ar likumu sodāmas ir gan tās personas, kuras vervējušas sievieti fiktīvajām laulībām, gan arī pati sieviete, kura piekritusi tām.
Juriste G.Miruškina norāda, ka līdz šim Latvijas tiesu praksē nav bijuši gadījumi, kad sievietei, kura piekritusi stāties fiktīvā laulībā, piespriestu reālu brīvības atņemšanu. Krimināllietas saistībā ar fiktīvajām laulībām gan ir bijušas, un tiesa vienmēr ir ņēmusi vērā sieviešu gatavību sadarboties, lai atklātu noziegumu.
"Patvērums "Drošā māja"" juriste no savas prakses min kādu citu gadījumu, kad sievietei varēja nākties iet cietumā. Ārpus Latvijas sieviete noslēgusi fiktīvu laulību ar trešās valsts pilsoni, atgriezusies Latvijā, par noslēgto laulību nepaziņojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vēlāk Latvijā sievietei ar vietējo puisi izveidojušās attiecības, piedzimis bērniņš un pāris devies uz dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnu. Pēc neilga laika šai pašai sievietei piedzimis otrs bērns, bet jau no cita vīrieša. Arī šajā gadījumā scenārijs līdzīgs – kā bērna tēvs reģistrēts tā bioloģiskais tētis.
Visu rakstu lasiet www.lvportals.lv<<
*Lai mazinātu fiktīvo laulību gadījumus, jau kopš šā gada janvāra 6 Eiropas Savienības valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens.
Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB
Informāciju publicēja (saskaņojot ar www.lvportals.lv redakciju): Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
