Notikumu kalendārs - Novembris, 2017

Eiropas Savienības dienā pret cilvēku tirdzniecību ziemeļu un Baltijas valstu žurnālisti runā par cilvēku tirdzniecību

23.10.2017

2017.gada 18. - 19.oktobrī Viļņā, Lietuvā, norisinājās seminārs par masu mediju lomu sabiedrības informēšanā par cilvēku tirdzniecību, kuru organizēja Ziemeļu Ministru padomes Lietuvas birojs un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija.

No Latvijas seminārā piedalījās:

Uldis Āboliņš, LNT Ziņu dienesta žurnālists;

Aija Kinca, LTV 1 Ziņu dienesta žurnāliste;

Annija Vīnkalne, interneta portāla www.tvnet.lv Ārvalstu ziņu nodaļas redaktore;

Zane Mače, LR 1 (Latvijas radio 1) žurnāliste;

Guna Geikina, psihoterapeite, biedrība “Patvērums “Drošā māja””;

Inga Puriņa, Ziemeļu Ministru padomes Latvijas biroja pārstāve

Lāsma Stabiņa, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā referente.

 

Semināra programma žurnālistiem tika veidota, pamatojoties uz iepriekšējā seminārā, kas šī projekta ietvaros notika Somijā 2017.gada pavasarī, padalījušos žurnālistu izteiktajiem ieteikumiem, ka viņi vairāk gribētu dzirdēt ekspertu prezentācijas par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, mazāk par žurnālistu profesionālās darbības jautājumiem.

 

Kopumā vērtējot, semināra organizatoru izveidotā semināra programma bija aktuāla, saturīga un noderīga gan žurnālistiem, gan cilvēku tirdzniecības novēršanas ekspertiem un praktiķiem. Lielu semināra dalībnieku uzmanību izpelnījās Kopenhāgenas policijas inspektora prezentācija par operāciju “Wasp’s Nest” (lapsenes pūznis), kas ir lielākā cilvēku tirdzniecības apkarošanas operācija Dānijā, kā arī policijas sadarbība ar žurnālistiem šīs lietas atspoguļošanā televīzijā.

 

Atzinīgi tika novērtētas Kristinas Luhtas, Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāves prezentācija un Gunas Geikinas prezentācija par cilvēku tirdzniecības upura psiholoģisko portretu. Igaunijas pārstāve savā prezentācijā runāja par prostitūciju, vardarbību pret sievietēm prostitūcijā un cilvēku tirdzniecību. Viņa uzsvēra, ka “lietas, ko mēs dzīvē darām, mūs maina”, proti, ja cilvēks veic vardarbīgus aktus, mainās viņa personība, ja cilvēks pērk seksuālos pakalpojumus, viņam nav empātijas pret sievietēm, kuras nodarbojas ar prostitūciju. K.Luhta mudināja žurnālistus vairāk pievērsties šai tēmai, atrast īstos cilvēkus, ar kuriem runāt un sabiedrībai izstāstīt šos stāstus.

 

Vineta Polatside, Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāta vecākā padomniece, Darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību vadītāja savā prezentācijā informēja par jaunākajām cilvēku tirdzniecības tendencēm Baltijas jūras reģionā:

Somijā – galvenokārt piespiedu darbs, daudz notiesājošu spriedumu; jauna cilvēku tirdzniecības forma identificēta – nepilngadīgi zēni (padsmitnieki) no Centrālāzijas tiek ieģērbti meiteņu kleitās un dejo gados veciem vīriešiem, kas beidzas ar seksuālu izmantošanu – šai formai ir savs nosaukums “bacha bāzī”;

Zviedrija, Norvēģija – ļoti acīmredzami pieaug piespiedu ubagošanas gadījumi, galvenokārt personas ar fiziskiem traucējumiem un invaliditāti no Bulgārijas un Rumānijas;

Lietuvā – piespiedu noziedzība, iesaistot nepilngadīgas personas;

Dānijā – personas identitātes izmantošana noziedzīgos nolūkos, vairāk nekā 300 upuru no Rumānijas identificēti, arī Polijā šī cilvēku tirdzniecības forma ir izplatīta,

Baltijas valstīs joprojām aktuālas ir ekspluatatīvās fiktīvās laulības.

Baltijas jūras reģionā tiek identificēti cilvēku tirdzniecības upuri no visas pasaules, ļoti liels personu skaits no Nigērijas, Rumānijas.

Aizvien vairāk vīriešu identificēti kā cietušie. Par cilvēku tirgotājiem nav pieejami pilnīgi dati, taču var teikt, ka 70% noziedznieku ir vīrieši, turklāt daudzi cilvēku tirgotāji paši kādreiz ir bijuši upuri.

Ar cilvēku tirdzniecību nenodarbojas tikai lielas organizētas noziedzības grupas. Ļoti bieži cilvēku tirdzniecību veicina nelieli ģimenes uzņēmumi, kas saviem ģimenes biznesiem vervē un ekspluatē savas tautības cilvēkus un bieži vien no tā paša ciema, kur paši dzīvo.

 

Norvēģijas laikraksta Dagbladet žurnālists Gunnar Thorenfeldt norādīja, ka masu mediji ļoti daudz runā par upuriem, mazāk par noziedzniekiem. Vairāk jāpievērš uzmanība tēmai par vainīgajiem. Žurnālistiem ir morāles standarti, bet žurnālisti nav izmeklētāji. Žurnālisti bez problēmām un aizspriedumiem var publiskot informāciju un sabiedrībai parādīt noziegumus, tajos iesaistītās vainīgās personas, korumpētas amatpersonas, seksuālo pakalpojumu pircējus.

 

Klaipēdas apgabala prokurors Ruslanas Ušinskas pastāstīja, ka Lietuvā mazāk tiek identificēti gadījumi, kas saistīti ar seksuālu izmantošanu, vairāk – cilvēku tirdzniecības gadījumi piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Lielākā daļa gadījumu ir par personu aizvešanu ekspluatācijai ārvalstīs. Bet ir identificēti arī seksuālās izmantošanas gadījumi Lietuvā. Upuri pārsvarā ir lietuvieši, ukraiņi, baltkrievi, nesen identificēta jauna sieviete no Venecuēlas, kas izmantota prostitūcijā Lietuvā. Daudzi upuri ir nepilngadīgie. Vairums no viņiem ir no bērnu namiem. Nepilngadīgie aizbēg no bērnunamiem, viņi tiek izsludināti meklēšanā, pēc kāda laika atrodas, viņi atgriežas iestādē, neviens nezina, ar ko viņi nodarbojušies prombūtnē, un tas nevienu arī neinteresē, jo galvenais ir, ka bērns ir atgriezies iestādē. R.Ušinskas uzsvēra, ka dzīvē nekas nenotiek bez iemesla. Arī tam, ka persona nonāk prostitūcijā, ir iemesls. Gadu gaitā personām, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, veidojas pārliecība, ka tas, kas ar viņām notiek, ka tā situācija ir pieņemama, sākot jau no brīža, kad persona piedzīvojusi seksuālu vardarbību bērnībā.

  

Atziņas:

 

- Žurnālistu loma ir ļoti svarīga, lai novērstu cilvēku kļūšanu par cilvēku tirdzniecības upuriem, informējot sabiedrību par riskiem, jo sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana ir vislabākā prevence.

- Svarīgi ņemt vērā, ka cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā žurnālistu uzdevumi nav tādi paši kā tiesībsargājošajām iestādēm. Žurnālistu loma ir aktualizēt, izcelt tēmu, problēmu, izstāstīt upuru stāstus, izvilkt no ēnas puses šo tematu un pastāstīt sabiedrībai.

- Diskusijā par mediju lomu sabiedrības informēšanā par cilvēku tirdzniecības noziegumiem tika izdalīti gan plusi, gan mīnusi, kas saistīti ar konkrētas cilvēku tirdzniecības lietas publiskošanu sabiedriskajā telpā: riski – aizdomās turamie var aizbēgt, var tikt iznīcināti pierādījumi par noziedzīgo darbību, veikti pasākumi noziedzīgi iegūto līdzekļu slēpšanā, iebiedēti cietušie; labums (ieguvumi): lietā parādās jauni liecinieki, jauna informācija, kas var tik izmantota izmeklēšanā, tiek veicināts sabiedrībā pozitīvs noskaņojums un attieksme par tiesībsargājošo iestāžu darbu cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

- Žurnālistu vēlme parādīt un atklāt sabiedrībai noziedzību nepalīdz upuriem, taču žurnālisti paliek pie viedokļa, ka žurnālistu pienākums ir informēt sabiedrību par cilvēku tirdzniecības noziedzīgajiem nodarījumiem. Gadījumos, kad žurnālisti vēlas parādīt sabiedrībai upura stāstu, ieteicams saņemt upura rakstisku piekrišanu. Arī tiesībsargājošo iestāžu sabiedrisko attiecību nodaļām ir jāizvērtē informācija, kuru tā sniedz masu medijiem, lai nenodarītu ļaunumu upurim, bez upura piekrišanas nepubliskot informāciju par upuri.

- Kopējais uzskats, ka ir svarīgi ne tikai nodrošināt cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, bet arī meklēt iemeslus, cēloņus un izglītot sabiedrību. Lai izvairītos no sekām, valstī ir jābūt spēcīgai prevencei.

- Žurnālisti uzsvēra, ka valstīs tiesību akti ļoti aizsargā noziedzniekus. Pauda uzskatu, ka pat noziedzīgo nodarījumu upuri netiek tik ļoti sargāti no sabiedrības kā vainīgie.

- Masu mediji var stāstīt par tiesību sistēmu, par pakalpojumiem upuriem, par noziedzniekiem, nav jārāda upuris un par viņu jāstāsta, ja upuris to nevēlas.

- Kā ļoti svarīgs aspekts informācijas atspoguļošanā sabiedrībai tika norādīts savstarpējā sadarbība un uzticēšanās starp žurnālistu un policistu, proti, policists var sniegt informāciju žurnālistam par kādu lietu, pie kuras žurnālists var sākt strādāt, bet lieta vēl nav atklāta un nav publiskojama, taču policists zina, ka žurnālists iegūto informāciju neizmantos ļaunprātīgi. Lietā lielāks efekts var tikt sasniegts, ja policija veic izmeklēšanu un žurnālists veic savu izpētes darbu, nebūdams izmeklēšanas dalībnieks, taču žurnālists noskaidro un pārliecinās, vai ar savām darbībām netraucē policijas izmeklēšanas darbu.

- Tiesnese no Lietuvas mudināja žurnālistus piedalīties tiesas sēdēs, kurās izskata cilvēku tirdzniecības lietas, jo ir svarīgi dzirdēt lietas apstākļus klātienē tiesas sēdē, kvalitatīvas publikācijas vai sižeta sagatavošanai nepietiek ar tiesas sprieduma izlasīšanu, jo piedaloties tiesas sēdēs var gūt visaptverošu skatījumu par lietas izskatīšanu un tiesneša taisīto spriedumu.

 

Informāciju sagatavoja un publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674

Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā, Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī

Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Seminārs par cilvēku tirdzniecību žurnālistiem Viļņā Lietuvā 2017.gada 18. - 19.oktobrī | Cilvektirdznieciba.lv
Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā