“Cilvēku tirdzniecības gadījumu efektīva izmeklēšana, kriminālvajāšana, iztiesāšana un upura tiesību nodrošināšana šajos procesos ir Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm aktuāls jautājums, joprojām ir vērojama kliedzoša tendence, ka tiek identificēts liels skaits upuru, tiek uzsāktas izmeklēšanas, taču līdz tiesai nonāk neliels skaits krimināllietu par cilvēku tirdzniecību”, norādīja Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa, skaidrojot, kāpēc tieši šī tēma izvēlēta kā prioritāte Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē ietvaros.
Konference tika veltīta jautājumiem par cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, iztiesāšanu un upuru tiesībām šajos procesos. Konferencē piedalījās vairāk kā 80 dalībnieki, divu dienu laikā ar pieredzi un labo praksi cilvēku tirdzniecības apkarošanā dalījās politikas plānotāji, pētnieki un praktiķi – izmeklētāji, prokurori, tiesneši no Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Norvēģijas, Latvijas, Zviedrijas, Dānijas, Beļģijas un Eiropas Komisijas.
Pasākuma mērķis bija uzsvērt iekļaujošu partnerību nozīmi, veicināt cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienus Baltijas jūras reģionā un stiprināt sadarbību un koordinēšanu starp iesaistītajiem partneriem, kā arī pārrunāt iespējas uzlabot kriminālvajāšanas centienus.
Šis pasākums kalpoja par sadarbības platformu labās prakses un zināšanu apmaiņai, kā arī nodrošināja saikni starp pētījumiem un cilvēku tirdzniecības novēršanas tiesību aktu praktisko īstenošanu, piedaloties pārstāvjiem no 11 Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm un 11 valstīm ar novērotāja statusu, kā arī mācībspēkiem un pētniekiem.
“Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzība un viens no ienesīgākajiem noziedzīgajiem biznesiem pasaulē. Cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums pret personas brīvību un cieņu, noziegums, kura sarežģītā rakstura dēļ valstis ar to pašas individuāli netiek galā, tāpēc ir būtiski panākt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības problēmu, stiprināt mūsu sadarbību un kopīgos cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienus nacionālā un starptautiskā līmenī, lai mazinātu cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu upuriem nepieciešamo atbalstu un aizsardzību,” atklājot starptautisko konferenci “Cilvēku tirdzniecība – noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudz upuriem” uzsvēra iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Konferences atklāšanas uzrunā Baltijas jūras valstu padomes pastāvīgā sekretariāta ģenerāldirektores vietnieks Bernds Hemingvejs norādīja, ka “cilvēku tirdzniecības noziegums neapšaubāmi rada grūtības atbildīgajām institūcijām, kuru pienākums ir panākt, ka vainīgās personas nonāk aiz restēm, taču šajos centienos nekad nedrīkst aizmirst par centrālo jautājumu: aizsargāt upuri un nodrošināt upura tiesības. Nozieguma izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un iztiesāšanai jāiet roku rokā ar upuru aizsardzību. No cietušajiem tiek sagaidīts nodrošināt pārliecinošas un skaidras liecības, bieži vien tās atkārtot atkal un atkal dažādām iestādēm, bet mums ir jāatceras, ka cilvēkam, kurš pārcietis ekspluatāciju un guvis morālas un fiziskas traumas, ir ļoti grūti atvērties un stāstīt savus slēptākos noslēpumus pilnīgi svešam cilvēkam. Bez atbilstoša atbalsta un palīdzības upuri nebūs spējīgi palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm darīt to darbu – saukt pie atbildības vainīgos”.
Eiropas Savienības cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatores biroja pārstāve Valeria Galanti uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība joprojām ir ļoti ienesīgs smagas un organizētas noziedzības veids, kas nepārprotami ir aizliegts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tas rada neatgriezenisku kaitējumu tās upuriem, mūsu sabiedrībai un ekonomikai. Eiropas Savienība ir ieviesusi stabilu tiesisko un politisko regulējumu, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību un cīnītos pret to pārkāpēju nesodāmību. Eiropas Komisija 2018.gada 4.decembrī publicēja otro ziņojumu par progresu cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kurā aplūkots sasniegtais progress un uzsvērtas galvenās problēmas, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jārisina prioritārā kārtā.
Rūta Rācene-Bērtule Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja norādīja, ka cilvēku tirdzniecībai ir raksturīgs augsts neatklāto noziegumu un neatklāto finanšu plūsmu līmenis. Finanšu plūsmas dažādos gadījumos var ievērojami atšķirties. Nav iespējams noteikt vienu rādītāju cilvēku tirdzniecības noteikšanai, parasti nepieciešams indikatoru kopums – nav tipisku noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu pazīmju vai “sarkano karogu”, kas par to liecinātu, raksturīgs pārrobežu elements, turklāt ja cietušajam nav mijiedarbības ar reģistrētiem uzņēmumiem, ir daudz grūtāk identificēt cilvēku tirdzniecības pazīmes. Raksturīga nepilnīga kompetento iestāžu sadarbība un tās koordinācija, kā arī informācijas apmaiņas nodrošināšana. Nepieciešama izpratnes veicināšana un mācības speciālistiem par cilvēku tirdzniecību un finanšu plūsmām. Prezentācija “Trafficking in Human Beings and Money Laundering” pieejama angļu valodā.
Konferences panelis par cilvēku tirdzniecības nozieguma izdarīšanā iesaistīto personu saukšanu pie atbildības: cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums, ar ko tiek pārkāptas to upuru cilvēktiesības, kuri tiek ekspluatēti seksuālās ekspluatācijas, darbaspēka ekspluatācijas un citos nolūkos. Sievietes, bērni un reģionā nesen ieradušies nelegālie migranti ir īpaši neaizsargāti pret cilvēku tirdzniecību. Valstīm ir pienākums identificēt cietušos, izmeklēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un sodīt vainīgos. Ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu aizsardzību cietušajiem un lieciniekiem no cilvēku tirgotājiem izmeklēšanas un kriminālvajāšanas laikā un pēc tam. Baltijas jūras reģionā notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir zems, un tie neatbilst identificēto upuru skaitam. Cilvēku tirdzniecības gadījumu iztiesāšana rada daudzas problēmas. Valstīm jācenšas nodrošināt, lai kriminālvajāšana nebūtu atkarīga no cietušā ziņojuma vai apsūdzības. Praksē cietušo liecības bieži vien ir visbūtiskākie pierādījumi tiesas procesā.
Šajā panelī par konkrētu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu runāja Apvienotās Karalistes, Dānijas un Norvēģijas izmeklētāji un prokurori:
Karls Četvins (Carl Chetwyn) un Ričards Altons (Richard Alton), detektīvi no Dārbšīras policijas Lielbritānijā sniedza visaptverošu pārskatu par Lielbritānijas – Latvijas kopīgo izmeklēšanas operāciju “Doubrava” par darbaspēka ekspluatācijas gadījumu Lielbritānijā, kur Latvijas valstspiederīgie ekspluatēja latviešus lauksaimniecības un ražošanas nozarēs. Lielbritānijas detektīvi atzinīgi novērtēja sadarbību ar Latvijas Valsts policiju kopīgajā izmeklēšanā.
Dānijas prokurore Jete Mālberga (Jette Malberg) iepazīstināja ar apjomīgu kriminālprocesu Dānijā, kas nodēvēts par Wasp Nest Case – Lapseņu pūžņa lieta, par Rumānijas valstspiederīgo ekspluatāciju, proti, personu datu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgu darbību veikšanai, atzīstot, ka šī krimināllieta ir unikāla ne tikai Dānijā, bet, iespējams, visā Eiropā. Krimināllietas ietvaros tika identificēti vairāk kā 300 upuri, galvenokārt vīrieši – neizglītoti, no zemākajiem sabiedrības slāņiem, lauku reģioniem, vecāki par 30 gadiem, bez svešvalodu zināšanām, notiesātas 22 personas par dažādiem noziegumiem. Izmeklēšanā tika iesaistīti 387 policisti visā Dānijas teritorijā. Kopējais noziedznieku ieguvums no cilvēku tirdzniecības tiek vērtēts 6 miljonu euro apmērā.
Jans Austads (Jan Austad) no Norvēģijas Tieslietu ministrijas konferences dalībniekus iepazīstināja ar kriminālprocesu par Pakistānas valstspiederīgo darba ekspluatāciju pārtikas preču veikalu ķēdē, pārkāpjot nacionālos nodarbinātības tiesību aktus, nodarbinot strādniekus garas darba stundas, izmaksājot pavisam nelielu atlīdzību vai bez atlīdzības.
Ņemot vērā, ka prezentācijas satur sensitīvu informāciju, tās nevar tikt publicētas.
Örebro universitātes Zviedrijā asociētā profesore tiesību zinātnēs doktore Marta Johansone (Märta C. Johansson) informēja par Zviedrijas pieredzi attiecībā uz problēmām cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Savā prezentācijā M.Johansone detalizēti analizēja problēmas, ko cilvēku tirdzniecība rada katrā procesa ķēdes posmā, sākot ar sūdzības vai ziņojuma par cilvēku tirdzniecību iesniegšanu policijā, kam seko izmeklēšana, lēmums par kriminālvajāšanu un beidzot ar tiesas procesu.
Konferences panelis par cietušo tiesību jautājumiem: cietušajiem ne vienmēr ir tiesības uz kompensāciju no vainīgajiem. Daži cietušie saņem sodu par savu iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, lai gan viņi ir tikuši piespiesti no savu pāridarītāju puses pārkāpt likumu.
Amerikas Savienoto Valstu Henepinas apgabala, Minesota, tiesnesis Marks Kapelhofs (Mark J.Kappelhoff) dalījās ar pieredzi uz upuri un upura traumām vērstas pieejas izmantošanā, lai risinātu cilvēku tirdzniecības upura vajadzības kriminālprocesā. Cilvēku tirdzniecības upuri cieš no smagām traumām no cilvēku tirgotāju rokām, kuri tos izmanto. Tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, prokuroriem, rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un citiem, kas mijiedarbojas ar cilvēku tirdzniecības upuriem, būtu jāsaprot, kā traumas neirobioloģija var izraisīt cilvēku tirdzniecības upuru rīcību intuitīvos veidos un tādējādi radīt unikālas vajadzības un problēmas. Izpratne par šīm vajadzībām un problēmām un to risināšana, izmantojot uz cietušajiem orientētu un uz traumām balstītu pieeju, ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka cietušie tiek saprasti, pret viņiem izturas ar cieņu, ka viņi netiek saukti pie atbildības par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, un lai viņi saņemtu vajadzīgos palīdzības un atbalsta pakalpojumus viņu vajadzību apmierināšanai. Svarīgi ir arī tas, ka šo stratēģiju izmantošana veicina efektīvāku izmeklēšanu un sekmīgu kriminālvajāšanu cilvēku tirdzniecības lietās. Prezentācija “Using a Victim-Centered and Trauma-Informed Approach to Address the Needs of Human Trafficking Victims” pieejama angļu valodā.
Anete Brunovskis (Anette Brunovskis), Oslo universitātes socioloģe un pētniece prezentācijā par cilvēku tirgotāju saukšanu pie atbildības un cietušo aizsardzību – dilemmas beznosacījuma palīdzībā cilvēku tirdzniecības upuriem uzsvēra, ka atsevišķu palīdzības cilvēku tirdzniecības upuriem veidu sasaiste ar sadarbību ar tiesībsargājošām iestādēm ir nostiprināta starptautiskajās konvencijās un direktīvās. Lai gan tas bieži tiek formulēts kā abpusēja priekšrocība gan upuru aizsardzībai, gan kriminālvajāšanai, patiesībā abi mērķi var ciest.
Baltijas jūras valstu padome sadarbībā ar Sodertornas Universitātes Baltijas un Austrumeiropas studiju centru Zviedrijā izsludināja aicinājums doktorantūras (PhD) studentiem un pētniekiem iesniegt darbus par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, lai konferencē pulcētu doktorantūras (PhD) studentus, pētniekus un doktorantūras stipendiātus no Eiropas valstīm un Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm, lai dalītos ar pieredzi un pētījumu rezultātiem, tādējādi nodrošinot cilvēku tirdzniecības lietu efektīvāku izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu.
Piedalīties konferencē un prezentēt savu pētījumu rezultātus bija aicināti:
Trilateral Research Ltd. vecākā pētniece Jūlija Muraškeviča (Julia Muraszkiewicz) prezentācijā par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību no atbildības – kritika par Eiropas pieeju norādīja, ka viena no jomām, kurā ir jāaizsargā cietušo tiesības, attiecas uz to, ka viņi nav atbildīgi par izdarītajiem pārkāpumiem. Eiropas reģionālie tiesību akti ir centušies nodrošināt attaisnojošu normu, lai gan tas, ka persona, kas ir iesaistīta noziedzīgā darbībā, tiek uzskatīta par upuri, joprojām ir pretrunā ar krimināltiesību sistēmu, un ir grūti tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai izvērtēt personu vienlaikus kā cilvēku tirdzniecības noziedzīgā nodarījuma dalībnieku, gan par upuri, kas cilvēku tirdzniecības situācijā ir spiests izdarīt šo nodarījumu. Tomēr šīs personas ir pelnījušas aizsardzību, jo tās rīkojas kontrolēti un ir izdarījušas likumpārkāpumus to unikālo apstākļu dēļ, kuros tās atradās. Tādējādi tas viņu vainu ievērojami samazina, vai arī sagrauj. Tas nozīmē, ka nav pamata saukt upuri pie kriminālatbildības. Turklāt cilvēku tirdzniecības upuru saukšana pie atbildības var novest pie institucionālas viktimizācijas, un tā nebūt nav uz upuri vērsta pieeja, kas tiek atbalstīta cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.
Poļina Smiragina-Ingelstrom (Polina Smiragina-Ingelström), kura pārstāv Sidnejas universitāti un Stokholmas universitāti, norādīja, ka ir acīmredzams, ka trūkst palīdzības resursu, kas piešķirti un īpaši paredzēti, lai apmierinātu cilvēku tirdzniecības upuru vīriešu vajadzības; sākot no jautājumiem, kas saistīti ar fiziskiem ievainojumiem, garīgo veselību, līdz piekļuvei patversmēm, drošai izmitināšanai un citiem resursiem. Neatkarīgi no tā, vai pastāv instrumenti, kuru mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību un palīdzēt tās upuriem, daudzos reģionos šie instrumenti ir paredzēti, lai apmierinātu sieviešu un bērnu vajadzības. Šīs palīdzības trūkuma pamatā ir nepareiza identificēšana, kas izriet no tā, kā starptautiski atzītā cilvēku tirdzniecības definīcija tiek saprasta un īstenota vietējā un starptautiskajā politikā. Prezentācija "Challenges to Masculinity in Human Trafficking Assistance Programs" pieejama angļu valodā.
Lai gan cietušo dalība kriminālprocesā ir nosacījums, lai Beļģijā, Anglijā un Velsā sniegtu tiem atbalstu un palīdzību, prokuroriem arvien biežāk nākas saskarties ar noziegumiem bez upuriem, kas padara izmeklēšanas procesu sarežģītāku. Pārrobežu cilvēku tirdzniecības gadījumi ir saistīti ar gariem tiesu procesiem, tiesībaizsardzības iestādēm ir obligāti jāuztur labi sakari ar cietušajiem un lieciniekiem, ja viņi ir atgriezušies savā izcelsmes valstī, un tam ir nepieciešami papildu līdzekļi upuru drošības un labklājības pārbaudēm. Tā prezentācijā “Uzlabot kriminālvajāšanu pret cilvēku tirdzniecības upuriem, kas cietuši no darbaspēka izmantošanas: divās Eiropas jurisdikcijās (Anglijā un Velsā un Beļģijā) gūtā pieredze” secināja Briseles Vrije universitātes Tiesību un kriminoloģijas fakultātes pētniece Emija Vīzerburna (Amy Weatherburn).
Tobijs Fentons (Toby Fenton), pētījumu analītiķis no Trilateral Research Ltd prezentēja pētījumu par cilvēku tirdzniecības un bruņotu konfliktu sarežģīto savstarpējo saistību un militārpersonu lomu kriminālvajāšanā, novēršanā un upuru aizsardzībā. Viņš uzsvēra, ka bruņotu konfliktu laikā sievietes un meitenes ir īpaši neaizsargātas pret to, ka tiek pārdotas seksuālas izmantošanas nolūkā, tostarp saistībā ar seksuālo verdzību. Turklāt bērnus kā bērnus kareivjus var pieņemt militāristi un bruņotas grupas, kas arī ir cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas forma. Orgānu tirdzniecība ir konstatēta kā vēl viens īpašs ar militāru konfliktu saistīts cilvēku tirdzniecības gadījums. Militāra klātbūtne dažādos konfliktos un pēckonflikta apstākļos, kas izpaužas kā kaujas operācijas, miera uzturēšana vai citas misijas, arī palielina pieprasījumu pēc konkrētiem pakalpojumiem un precēm, kas savukārt (pat ja netieši) var veicināt cilvēku tirdzniecību.
Par godu Latvijas prezidentūrai Baltijas jūras valstu padomē un konferencei “Cilvēku tirdzniecība - noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudz upuriem” Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs un Baltijas jūras valstu padomes pastāvīgā sekretariāta ģenerāldirektores vietnieks Bernds Hemingvejs 2019.gada 21.februārī ielūdza pasākuma dalībniekus uz pieņemšanu Ārlietu ministrijas telpās.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs uzrunāja konferences dalībniekus, uzsverot cilvēku tirdzniecības jautājuma nemainīgo aktualitāti Baltijas jūras reģionā. Valsts sekretārs akcentēja ciešākas un efektīvākas sadarbības nepieciešamību atbildīgo institūciju un partneru vidū, lai kopīgiem spēkiem apkarotu šo noziedzīgo nodarījumu un sniegtu atbilstošu palīdzību cietušajiem. Baltijas jūras valstu padomē izveidotā darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību sniedz atzīstamu ieguldījumu cilvēku tirdzniecības apkarošanas projektu īstenošanā, koordinējot aktivitātes un informācijas apmaiņu starpvalstu līmenī Baltijas jūras reģionā.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs informēja, ka 2017. – 2018. gadā Latvija vadīja prezidentūru Baltijas jūras darba grupā organizētās noziedzības apkarošanas jautājumos. “Mēs varam droši raksturot Baltijas jūras reģionu kā diezgan mierīgu un pastāvīgi augošu reģionu. Tajā pašā laikā tādas problēmas kā organizētā noziedzība nepaiet garām mūsu valstīm. Noziegumi, kas saistīti ar narkotiku nelikumīgu apriti, noziegumiem pret īpašumu, akcīzes preču nelikumīgu pārrobežu apriti, cilvēku tirdzniecību, nelegālās migrācijas veicināšanu, šaujamieroču tirdzniecību un citiem starptautiskiem noziegumiem, joprojām ir Baltijas jūras reģiona tematisko darba grupu darba kārtībā.“ D.Trofimovs uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu padomes cilvēku tirdzniecības apkarošanas darba grupa ir unikāla daudznozaru sadarbības platforma informācijas apmaiņai un kopīgai praktiskai rīcībai, lai risinātu cilvēku tirdzniecības problēmu Baltijas jūras reģionā.
Konferences "Cilvēku tirdzniecība - noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudz upuriem" laikā Iekšlietu ministrijā tika atklāta biedrības "Patvērums "Drošā māja"" projekta cilvēku tirdzniecības prevencei un cietušo atbalstam ietvaros veidotā izstāde "Kāpnes augšup" par 12 cilvēku pārdomām un likteņiem, kuri sastapušies ar cilvēktirdzniecību. Biedrības projekta koordinatore Gunta Viksne, prezentējot izstādi konferences dalībniekiem, norādīja, ka "izstāde "Kāpnes augšup" ļauj mums iepazīties ar 12 īstenības mirkļiem, impulsiem, kuri šiem cilvēkiem vēl gruzd un pat deg atmiņās. Cilvēktirdzniecība ikviena cilvēka dzīvē atstāj neizdzēšamas pēdas. Arī daudzus gadus pēc rehabilitācijas tā turpina būt par daļu no cilvēka dzīves. To gribas aizmirst, sadedzināt, tomēr tā paliek atmiņās. Jau divus gadus biedrības "Patvērums "Drošā māja"" organizētā nometnē tiekas cilvēki, kuri ir cietuši no mūsdienu verdzības. Pēdējā no nometnēm - 2018.gada decembrī - tās dalībnieki savās sajūtās pirmo reizi deva iespēju ielūkoties arī citiem - savas emocijas un atmiņas uzliekot uz papīra. Neskatoties uz piedzīvoto, cilvēkam vienmēr paliek vēlme doties augšup. Ceram, ka ikviens, kurš ar šādiem notikumiem savā dzīvē ir saskāries, atradīs savas KĀPNES. Atradīs sevī spēku doties tālāk un augstāk!"
Informāciju sagatavoja un publicēja Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674.
