Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Nopietnas tēmas nopietnā diskusijā

11.05.2015

Kādas ir cilvēku tirdzniecības formas, kā tā izplatījusies Latvijā un citur Eiropas Savienībā (ES), kā to novērst – par to 28. un 29. aprīlī Snēpeles viesu namā Mazsālijas diskutēja 30 dažādu jomu profesionāļi*. Aktivitāte notika projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA)** ietvaros, ko īsteno Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums „Drošā māja”".

Pamatzināšanas speciālistiem

"Patvērums „Drošā māja”" valdes priekšsēdētāja un viena no diskusijas vadītājām Sandra Zalcmane pastāstīja, ka projekts ilgs divus gadus, Latvijā semināri notiek četros reģionos. „Fiktīvās laulības Latvijā ir aktuāla problēma vairākus gadus. Gribam aplūkot problēmu ne tikai mūsu valstī, bet arī tajās, kurp dodas laulāties mūsu sievietes. Piemēram, projektā iesaistītas organizācijas no Īrijas, kur fiktīvās laulības netiek uzskatītas par cilvēktirdzniecības formu. Rīkojam pētījumus, izstrādājam darba metodiku. Nākamgad pēc tās seminārus turpināsim. Darbinieki, kuri iegūst pamatzināšanas par cilvēku tirdzniecību, tās pilnveidos, lai spētu būt atbildīgi sabiedrības pārstāvji savās darbavietās.” S.Zalcmane slavē, ka Kurzemē grupa strādā ļoti nopietni.

Pieredzē dalījās arī biedrības "Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības" pārstāvis Arturs Vaišļa un juriste Gita Miruškina, kas "Patvērums "Drošā māja"" klientus pārstāv tiesā.

Jābūt ieinteresētiem

S.Zalcmane pārliecināta, ka tieši sociālie darbinieki visefektīvāk var mazināt cilvēktirdzniecības risku. „Cilvēki, kuri nonākuši grūtībās, visbiežāk meklē šo darbinieku. Uzklausot gadījumus, viņš var izvērtēt riskus. Cilvēks nosauc precīzu valsti un pasaka: „Man ir kredīts, šeit nevaru darbu atrast, došos uz ārzemēm.” Tad var nevis lauzt viņa lēmumu, bet darīt uzmanīgu par dažādiem faktoriem: pārbaudīt, vai cilvēks nodrošinājies ar papildu informāciju, ja kaut kas notiks ne tā, kā plānots. Piemēram, ja sarunāta konkrēta darba vieta, ziņas par darba devēju var pārbaudīt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pie Eiropas Darba meklētāju mobilitātes tīkla jeb EURES konsultantiem, kaut paskatīties internetā, kas šajā adresē atrodas.

Fotogalerija

„Būtiska ir sociālā darbinieka profesionalitāte un ieinteresētība, laiks, ko veltīt cilvēkam,” uzsver S.Zalcmane. "Patvērums „Drošā māja"" jau gadiem strādā ar cilvēktirdzniecības upuriem, seko tendencēm. Diskusijas vadītāji atzina, ka šis nelegālais rūpals ir kā dzīvs organisms, kas visu laiku pārveidojas. Kādreiz visvairāk bijis seksuālās cilvēktirdzniecības gadījumu, tagad – fiktīvo laulību. Tā ir nopietna problēma Latvijas sievietēm, bet pamazām par topa preci kļūstot igaunietes, savukārt mūsējiem nākas saskarties ar ekspluatāciju darbavietā.

Fiktīvas laulības – nav tik vienkārši

„Fiktīvo laulību piedāvātāji parasti uzsver, ka process būs viegls, varēs arī izšķirties. Tā nebūt nav. Ja laulība slēgta Eiropas Savienībā un to grib izšķirt Latvijā, šeit jānodzīvo vismaz pusgadu. Ja precības notikušas Pakistānā, Indijā – vismaz gadu,” skaidro G.Miruškina. Viņa uzsvēra, ka latviešu sievietes, kas fiktīvi izgājušas pie vīra, bieži pat nezina, kur tas noticis. Uzturēšanās atļauju kārotāji nesmādē arī garīgi atpalikušu otro pusi. Tad dienestiem jāmeklē gluži kā detektīviem – jāiztaujā, cik ilgi topošā sieva vai vīrs vests no lidostas, kurā pusē bijusi, piemēram, jūra utt.

„Laulību parasti grib šķirt, kad tā sāk traucēt. Vai nu cilvēks grib atkal apprecēties, vai no viņa sāk piedzīt parādus, ko uztaisījis fiktīvais laulātais. Lai arī laulību var izšķirt, parādu tāpat nāksies atdot. Fiktīvais laulātais ieinteresēts tā nodzīvot vismaz piecus gadus, jo tikai pēc tam viņš var saņemt pastāvīgu uzturēšanās atļauju.”

G.Miruškinas pieredzē ir situācija, kad sieviete Latvijā dzīvojusi civillaulībā ar latvieti. Bijis kopīgs bērns, bet vīrietis sievu pārdevis fiktīvās laulībās, lai dzēstu savus parādus Īrijā. Sieviete atgriezusies, dzīvojuši tālāk, piedzimis vēl viens bērns. Viņa to reģistrējusi uz vīrieša vārda. Pēc laika satikusies ar citu, arī no tā piedzimis bērns, kas reģistrēts uz bioloģiskā tēva vārda. Tajā brīdī dzimtsarakstu nodaļā attapušies, ka šī sieviete taču ir laulājusies ar kādu Pakistānas pilsoni, tātad valsts iestādes maldinājusi divas reizes. Bet par to pienākas brīvības atņemšanas sods.

„Dažkārt meitenes neapzinās, kurp dodas. Atnāk un teic, ka brauks uz Franciju. Kad jautāju, uz kuru pilsētu, atbilde ir: „Es taču teicu, ka uz Franciju. Vai tad tā nav pilsēta?” Nākas arī skaidrot: ja gribēsies no fiktīvā vīra aizmukt, nebūs tik viegli pārpeldēt Vidusjūru,” juristei ir dažāda pieredze. Viņa atceras, ka lasījusi Pakistānā noslēgtas laulības apliecības tulkojumu angļu valodā. Tā bijusi kā interesants romāns, kurā uzskaitīts, kā notikusi ceremonija, kā latviešu meitenes pārstāvis teicis jāvārdu, jo viņai nav tiesību runāt. Turklāt ir apliecības, kurās netiek ierakstīts, ka šādu laulību vispār drīkst šķirt.

Parādā pret pašu gribu

G.Miruškina stāsta ierasto vervēšanas shēmu: vervētājs Latvijā piedāvā darbu ārzemēs, nopērk biļeti, izmitina pie laipniem paziņām. Sarunātā darba, protams, nav. Laipnie cilvēki palīdz to meklēt mēnesi, divus – neko nevar atrast. Pa to laiku sieviete pie viņiem dzīvojusi, ēdusi, viņi palīdzējuši nopirkt drēbes. Tad nu izmitinātāji vairs nav tik laipni: „Mēs tevi uzturam, tu mums esi parādā lielu summu. Kad atdosi?” Apzinīgās latvietes pat neiedomājas, ka ar ģimeni nav slēgušas nekādu līgumu, ka izmitinātas pēc viņu uzaicinājuma, tomēr nav gatavas sakravāt mantas un doties projām, negrib būt nepateicīgas. Izmitinātāji pastāsta, ka viņiem ir paziņa, kas gribētu apprecēties, par to samaksājot. Visbiežāk līgavas pirmā reakcija ir noraidoša, bet viņai tiek atgādināts par parādu. Viss beidzas ar laulībām un paverdzināšanu.

Pirms braukt projām

Speciālisti norāda uz lielākajiem riskiem nodarbinātībai ārzemēs, kurus cilvēki parasti neapzinās. Viņi dodas projām, kaut gan svešvalodu zina vāji vai nemaz. Viņi nespēj paši sameklēt darbu, izlasīt līgumu, taču to paraksta. Gadījies, ka latvietes parakstījušas darba līgumu arābu valodā. Solīts labi atalgots darbs viesnīcā, dzīvošana un ēšana turpat. Pēc laika izrādījies, ka viss ir, kā solīts, tikai viesnīca tik dārga, ka meitenes par dzīvi tajā zaudē visu algu. Vēl kāds risks – trūkst informācijas par darba tirgu konkrētajā valstī, par darbinieka tiesībām un pienākumiem. Darbs tiek meklēts apšaubāmās interneta vietnēs vai nepilnīgos sludinājumos. Tiek izmantots komersants, kuram nav NVA licences, kas ļauj iekārtot cilvēkus ārzemēs.

„Tāda ir viņu daba”

Semināra dalībnieki varēja noskatīties latviešu veidotu dokumentālo filmu par Kurzemes meitenēm, kuras Īrijā stājušās fiktīvā laulībā. Tiekoties ar potenciālajiem līgavaiņiem no Pakistānas, žurnālists uzzinājis, ka plaši pazīstamā Guna, kurai 23 gados jau ir seši bērni no dažādiem vīriešiem, tiek saukta par bēbīšu ražošanas mašīnu. Pakistānieši bijuši pārsteigti, kad no viņas un citām Latvijas daiļavām uzzinājuši: pie mums tikko dzimušu bērnu var atdot valstij. Jautāti, kādēļ latvietes tā dara, vīrieši atbildējuši: „Tāda ir latviešu meiteņu daba.” Kas liek mūsu sievietēm tā rīkoties, tiek jautāts filmā. Viņas stāsta, ka ne vienmēr tā ir nauda. Ir arī īsta mīlestība vai rozā brilles. Līgavainis internetā iegalvo, ka mīl, bet pēc pieciem gadiem izmet uz ielas. Tomēr pārsvarā viņas tā rīkojoties, jo Latvijā nespēj atrast darbu, nevar uzturēt bērnus, nejūtas kādam vajadzīgas.

* Diskusijā piedalījās pārstāvji no Skrundas novada, Alsungas novada, Engures novada, Aizputes novada, Ventspils pilsētas pašvaldības policijas, Valsts Policijas KRP Liepājas un Saldus iecirkņu kriminālpolicijas nodaļām, Kuldīgas novada Rumbas pagasta, Auces novada, Dundagas novada, Alsungas, Liepājas, Ventspils un Kuldīgas sociālajiem dienestiem, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes un krīzes centra "Paspārne".

**Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja Inguna Spuleniece (laikraksts "Kurzemnieks") un Rasa Saliņa (HESTIA sabiedrisko attiecību konsultante)

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā